Šogad valsts prioritātes ir veselība, izglītība un drošība.
Budžeta iespējas – negatīvas
Uzziņai:
Veidojot valsts budžetu, mēdz runāt par tā saucamo fiskālo telpu jeb naudas līdzekļiem, ko var izmantot jaunu valsts izdevumu finansēšanai.
Tie ir budžeta līdzekļi, kas nonāk valdības rīcībā, ja attīstās tautsaimniecība. Jo lielāka tās izaugsme, jo vairāk nodokļu naudas nonāk valsts rīcībā.
Finanšu ministrija skaidrojusi, ka Stabilitātes programmas fiskālās attīstības scenārijā prognozēta negatīva fiskālā telpa (kas nozīmē, ka budžetā nebūs papildu līdzekļu jaunu prioritāšu finansēšanai) – 2025. gadā 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 279,5 miljoni eiro, 2026. gadā – 0,1% no IKP jeb 67,8 miljoni eiro, 2027. gadā – 0,2% no IKP jeb 77,8 miljoni eiro, bet pozitīva tā tiek prognozēta 2028. gadā – 0,02% no IKP jeb 10,4 miljoni eiro, neskaitot iespējamo papildus finansējumu vienreizējo pasākumu izdevumiem, kas jebkurā gadījumā 2025. gadā nevar pārsniegt 222,7 miljonus eiro.
Finanšu ministrijai šopavasar bija uzdots sagatavot grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no IKP līdz 1% no IKP. Tas būtiski uzlabo fiskālo telpu, bet 2025. gadā tā joprojām ir negatīva 56,8 miljonu eiro apmērā, bet turpmākajos gados tā ir pozitīva (2026. gadā 153 miljoni eiro, 2027. gadā 168,6 miljoni eiro, 2028. gadā 269,3 miljoni eiro). Tomēr šajā gadījumā papildus vienreizējos pasākumus nav iespējams finansēt, norāda Finanšu ministrija.
"Abos gadījumos fiskālā telpa 2025. gadā ir negatīva un ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm ir jāmeklē papildu finansējuma avoti,"
akcentē Finanšu ministrija.
Prioritāte – valsts drošība
Ņemot vērā Stabilitātes programmas sagatavošanā izmantotās makroekonomiskās attīstības prognozes, prognozēto negatīvo fiskālo telpu, valdība konceptuāli nolēma, ka:
- nākamā gada un vidēja termiņa budžeta sagatavošanā vienīgais prioritārais virziens ir valsts drošība, attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem iesniedz tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija;
- lēmumu par papildu finansējumu drošībai pieņem pēc aktualizēto makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognožu 2025.–2028. gadam izskatīšanas Ministru kabinetā;
- citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot esošo budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumus un pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem, vai rodot papildu finansējuma avotus un sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai;
- attiecīgi nozaru ministrijas nesniedz priekšlikumus ar papildu finansējuma pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, vienlaikus pārskatot bāzes izdevumus un sagatavojot priekšlikumus, lai jaunos pasākumus nodrošinātu esošo bāzes izdevumu ietvaros;
- aicināt neatkarīgās iestādes nesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem. Taču atbilstoši likumam par Budžeta un finanšu vadību neatkarīgās iestādes ir jāuzklausa valdības sēdē.
Aicina ministrijas pārskatīt līdzšinējās budžeta programmas
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē atzina, ka ekonomika ir sabremzējusies pēc kovida un Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Lai gan inflācijas kāpums ir apturēts, ekonomikas izaugsme ir lēnāka.
Ašeradens aicināja ministrijas pārskatīt esošās programmas un tās, kuras zaudējušas savu aktualitāti, slēgt un finansējumu novirzīt citām prioritātēm.
"Var pārskatīt nodevu apmērus, sodu politiku, cenrāžus. Tas var kalpot kā papildu ienākumu avots," piebilda finanšu ministrs.
Par papildu finansējumu valdība lemšot augustā, kad būs zināmi makroekonomikas jaunākie dati.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda atbalstu šādai pieejai, aicinot ministrijas pārskatīt savas prioritātes un optimizēt tās.
"Šis būs jauns un pareizs piegājiens, ka nenobērsim Finanšu ministriju ar pieprasījumiem par miljardiem [eiro], kas ir jau ikgadējs rituāls,"
secināja Valainis.
Arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") pauda atbalstu šādai pieejai, vienlaikus norādot, ka tas, ko tagad neinvestēsim izglītībā, vēlāk var dārgi maksāt. Taču ir laiks izvētīt ministriju esošās programmas. Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) vēl piebilda, ka tikpat būtiski ir, lai karavīri būtu paēduši, tāpēc valsts drošības jautājumu kontekstā jāskatās arī uz pārtikas pieejamību un piegādes ķēdēm.
Tikmēr pašvaldību lietu ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") akcentēja, ka pašvaldībām jau šogad bija grūti sabalansēt budžetus, tādēļ valsts drošības prioritāšu sakarā jāatceras par tām, īpaši par pašvaldībām austrumu pierobežā.
Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") piebilda, ka nedrīkst arī aizmirst par veselības aprūpes nozari, kas ir viens no drošības jautājumiem.
"Nekādas ekstras un Ziemassvētku egles nesniegsim," piebilda ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība").
Ašeradens pēc diskusijām atzina: "Prieks, ka kolēģi visi sevi radoši atraduši zem drošības prioritātes." Tomēr viņš uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā mūsu rīcību un prioritātes noteiks tuvākos gadus: "Tā nav Finanšu ministrijas izvēle, ģeopolitiskā situācija to nosaka. Ar pārējo tiksim galā – kabineta spēja to ir pierādījusi. Ar budžetu tiksim galā."
Cer uz politiķu izpratni un solidaritāti visās jomās
Veselības ministram līdzīgu viedokli Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Viņš uzskata, ka šis ir augstākās prioritātes jautājums, ko nedrīkst paslaucīt zem tepiķa.
"Karadarbības dēļ nevienu cilvēku nezaudējam, bet nepienācīgi finansētas veselības aprūpes dēļ mēs katru gadu zaudējam tūkstošiem cilvēku," sacīja Keris.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas rīcībā nonākusi informācija, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas pēdējais solis ir zem jautājuma zīmes.
"Ja kārtējo reizi būs tā, ka atkal pret pedagogiem nepildīs likumā noteikto un valdībā apstiprināto, bet pret kādu daļu pildīs, paredzam, ka izglītības pieejamība un kvalitāte cietīs," norādīja Vanaga.
Ministrijām jāsagatavo priekšlikumi prioritārajiem virzieniem līdz 28. jūnijam.
