Finanšu iestādes Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos nopelnījušas 204,2 miljonus eiro, kas pret šo periodu pērn, kad banku gūtā peļņa bija milzīga, ir pat pieaugums. Lai bankas ar šo peļņu "padalītos",
koalīcijā ierosināta ideja kredītiestādēm uz diviem gadiem – 2025. un 2026. – ieviest virspeļņas nodokli.
Sarēķināts, ka tādā veidā valsts iekasētu ap 150 miljoniem eiro.
"No vienas puses, mēs dzirdam, ka nākamgad situācija budžetā kļūst arvien sarežģītāka, saspriegtāka, naudas nav. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka banku peļņas rādītāji turpina uzlaboties. Mēs jau pērn runājām par tiešām iespaidīgajiem peļņas apjomiem, kas bankām bija. Šogad tie turpina palielināties. Manuprāt, tas ir tikpat vienkārši kā 2+2=4," skaidroja Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
Spraigas debates par iespēju bankas aplikt ar virspeļņas nodokli pērn jau noritēja Saeimas Budžeta un nodokļu komisijā, kur saņemts arī šis jaunais priekšlikums. Komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") paredzēja, ka par šo jautājumu būs diskusijas.
Ekonomikas ministrs ir pret ieceri
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) ieskatā – finanšu iestādes ar šādu papildu nodokli aplikt nevajadzētu.
Ministrs skaidroja, ka tieši šobrīd norit sarunas ar pašām bankām un tiek gatavota savstarpēja vienošanās, kur bankas apņemšoties dubultot kreditēšanu.
Un tas beigās valstij ieņēmumos ienesīšot krietni vairāk par minētajiem 150 miljoniem eiro.
"Ir citas alternatīvas, kādā veidā mēs varam strādāt ar finanšu sektoru un iegūt vairāk nekā tikai naudu, bet arī attīstīt mūsu tautsaimniecību," vērtēja Valainis.
Vienlaikus ministrs nenoliedza, ka virspeļņas nodokli valsts savā azotē varētu paturēt kā zināmu glābšanas riņķi. Proti, ja bankas no šīs vienošanās atkāpsies, nodoklis tām tomēr būs. Banku asociācija, līdzīgi kā iepriekšējās sarunās par virspeļņas nodokļa ieviešanu, ideju neatbalsta. Taču bankas esot apņēmības pilnas vienoties par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu.
Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis skaidroja, ka atbalstītu risinājumu, kurā bankas vairāk iesaistītos finansēšanā, tādējādi palielinot ieņēmumus budžetā: "Lai rezultātā mums nebūtu jārunā par kaut kādiem speciāliem, jauniem, citiem nodokļiem tikai un vienīgi finanšu sektoram."
Šādu vienošanos valdība un bankas teorētiski varētu panākt šīs vasaras laikā.
