Starp cepumiem un konfektēm, kas ražotas Ukrainā, arī kāda prece ar izcelsmi Krievijā. Šādus skatus Latvijas Televīzija fiksēja veikalu "Mego" un "Beta" plauktos, kā arī nelielos daudzdzīvokļu apkaimju veikalos Rēzeknē.
"Tāpēc ka vajag tirgot kaut ko, gribam pelnīt naudu. Pie mums ļoti daudz lielveikalu, un mēs gribējām strādāt," skaidroja veikala "Rudzupuķe" īpašniece Jevgenija Cvetkova.
Uzņēmēja uzsvēra, ka vairumtirdzniecībā pieaudzis Ukrainā ražoto preču klāsts un tas ar laiku ļaus no Krievijas precēm atteikties. "Mego" apgalvoja, ka uzreiz pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sāka pārskatīt sortimentu.
"Līgumi ar abu valstu piegādātājiem tika pārtraukti un uzņēmuma iepirkumu komanda aktīvi strādā pie tā, lai atlikušajām šo valstu precēm atrastu aizstājējproduktus, ar kuriem veikalu klienti būtu apmierināti," teica veikalu tīkla "Mego" pārstāvis Aleksandrs Afanasjevs.
Statistika par šī gada pirmo pusgadu liecina, ka kopumā pārtikas imports no Krievijas un Baltkrievijas samazinās.
PVD dati liecina, ka kopš 2022. gada samazinājies graudaugu, dārzeņu un citu produktu kopējais apjoms. Tiesa, ir izņēmumi. Alkoholiskie un citi dzērieni gan šogad ievesti mazāk nekā pērn, bet vairāk nekā 2022. gadā.
"Laikam abām valstīm ir aktuāla tieši šīs cukura un konditorejas produktu plūsmas saglabāšana gan mūsu tirgū, gan attiecībā uz pārējām Eiropas Savienības valstīm. Šo sūtījumu apjoms paliek konstants – tur nav ne mazāk, ne vairāk," sacīja PVD Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.
Vēl zināms, ka 67 uzņēmumi importējuši no Krievijas un 36 uzņēmumi no Baltkrievijas. Kuri tieši, PVD neatklāja, jo ne visi uzņēmumi preces atmuito Latvijā, tātad tās paredzētas tirgošanai citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Brīvais tirgus ļauj pēcāk arī no citas valsts Latvijā ievest Krievijā ražotu preci.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka vienīgais risinājums ir ES kopīgs lēmums. Tiesa, nevis pilnībā aizliegt, bet ar augstākiem tarifiem ierobežot importu, kā tas jau ir ar lauksaimniecības produktiem.
"Ir jāpaplašina šis produktu klāsts. Piemēram, augļi, dārzeņi, zivju produkti. Es arī piekrītu, ka varētu paplašināt uz konditorejas izstrādājumiem.
Tas, ka mēs šīs produktu grupas paplašinātu un tas būtu Eiropas Savienības lēmums, – tad Latvijā šie produkti nenonāktu," norādīja ministrs.
Atbalstu Krievijas zivju produktu importa ierobežošanai paudušas Skandināvijas valstis. Zemkopības ministrs vērtēja, ka tuvākajā pusgadā gan to panākt būt grūti, jo Eiropas Padomē prezidējošā valsts ir Krievijai draudzīgā Ungārija.
