Mērķa sasniegšanai Latvijai jābūt trīsreiz aktīvākai
Latvijai līdz 2030. gadam ir jāsasniedz ES vidējais labklājības līmenis. Tas arī nozīmē, ka cilvēkiem Rīgā un Latgalē ir jājūtas vienlīdz labi. Lai mērķi sasniegtu, īpaša uzmanība jāpievērš izglītībai un zinātnei. Tādu mērķi jaunās valdības veidotajiem deva Valsts prezidents Rinkēvičs.
Lai gan Latvijai tāds rādītājs kā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ar gadiem pieaug, pērn no ES vidējā līmeņa, kas ir 100%, mūsu valsts atpalika par veseliem 26 procentpunktiem, apdzenot vien Horvātiju, Slovākiju, Grieķiju un Bulgāriju. Savukārt krietni priekšā Latvijai ir Igaunija un Lietuva.
Paraugoties uz 2015. gada datiem, situācija īpaši nav mainījusies. Arī tad Latvija ES valstu sarakstā bija piektā no apakšas.
Lai līdz 2030. gadam mērķi sasniegtu – Latvijai jābūt trīsreiz aktīvākai.
Politiķi mērķi uztver kā politisku vēlējumu
Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka Valsts prezidenta teiktais drīzāk ir politisks vēlējums.
"No ekonomiskā viedokļa tas [mērķis], visdrīzāk, nebūs iespējams vai arī sagaidāms, ka Eiropas Savienībā nebūs ļoti labi izaugsmes gadi. Bet tomēr tas ir labi. Tas ved uz kaut kādu jaunu valdību, jaunu mērķi. Tāpēc es pilnīgi saprotu," sacīja Zīle.
Savukārt "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāte un labklājības ministre Evika Siliņa Latvijas Televīzijā pieļāva, ka, iespējams, tas domāts kā mērķis, uz kuru ir jātiecas – līdzīgi kā sportā. Ja nesasniedz, līdz rezultātam tik un tā ir jātiecas.
Siliņa sacīja: "Katrā ziņā līdz 2030. gadam 3,5 gadu laikā [līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām] to nevarēsim izdarīt. Bet, manuprāt, viņš [Rinkēvičs] ir iezīmējis garāku termiņu. Mēs mēdzam domāt ļoti īsos termiņos. No sabiedrības viedokļa, manuprāt, sabiedrībai varētu patikt šāds garāks [termiņš]."
Lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata – mērķi var sasniegt
Kamēr politiķi uz mērķi raugās piesardzīgi, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite uzskata, ka to sasniegt var.
"Faktiski mūsu pamatuzdevums, lai mēs sasniegtu labklājību, ir audzēt lielāku ekonomiku ļoti strauji – gan esošos Latvijas uzņēmumos, gan piesaistot jaunus ar mērķi eksportēt, eksportēt un eksportēt. Ražot priekš pasaules, nevis sisties mazajā tirgū vienam ar otru. Ja mēs šo paradigmu uzliksim un ja sapratīsim, ka tas pats no sevis nenotiks, bet tas var tikt panākts tikai ar darbu, tad tas ir sasniedzams," sacīja Bite.
Arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka Latvija Eiropas Savienības labklājības līmeni tuvāko gadu laikā var sasniegt.
"Ļoti labi, ka beidzot Valsts prezidents uzstāda mērķus ekonomikai. Faktiski iepriekšējā periodā es neatceros, ka Valsts prezidenti būtu uzstādījuši mērķus ekonomikai. Lielā mērā pārējās lietas – veselība, izglītība, drošība un arī ārējā drošība – ir atkarīgas no ekonomikas. Šis mērķis ir ambiciozs, bet tas ir sasniedzams. Beidzot ir jāapkaro birokrātija, jābeidz viss marasms ar to lieko papīru darīšanu, jānodrošina, ka Latvijā ir finansējuma pieejamības, jābūt jaunām bankām, premjeram jābrauc pierunāt bankas, jānodrošina pieejams darbaspēks. Ir vajadzīga enerģētikas stratēģija. Nodokļu politikai ir jābūt konkurentspējīgai," pauda Rostovskis.
Ekonomists: Tas ir ļoti ambiciozs mērķis
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas attīstības lēno tempu, mērķi par ambiciozu nosaucis "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Protams, kā mērķis tas var būt. Kopumā tā konverģence arī turpināsies, bet tādā plašākā mērogā – tas varbūt nebūtu tas primārais mērķis. Tas mūsu dzīves līmenis – savās prasībās noteikti ir virs Eiropas Savienības vidējā. Te jau daudz niansētāk ir jāskatās ne tikai pēc IKP rādītāja, jo mums arī pie zemāka IKP rādītāja ir daudz iespēju uzlabot dzīves kvalitāti, ko nemēra tikai pēc ekonomikas. Līdz ar to es teiktu, ka tas ir ļoti ambiciozs mērķis. Līdz ar to tas varētu būt kā tāds stimuls citu būtisku lēmumu pieņemšanā," klāstīja Gašpuitis.
Jāņem vērā, ka Latvija sarakstā var pacelties arī gadījumā, ja kādai valstij attīstība piebremzēsies.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jaunās koalīcijas veidošanā aicina izvirzīt konkrētu virsmērķi – līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei un reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. Lielāka vērība pievēršama veselības aprūpei un valsts ārējai un iekšējai drošībai, norādīja prezidents.
