Uzņēmums "Hidrolats" izveidots 19. gadsimtā kā Liepājas mašīnu-vagonu rūpnīca. Tagad šeit ražo hidrauliskos cilindrus un apstrādā mašīnbūves detaļas.
Pēc cilindriem labs pieprasījums bijis Krievijas tirgū, bet pirms dažiem gadiem notikusī Krievijas rubļa krīze "Hidrolatam" bijis pamudinājums sākt eksportu arī uz Ziemeļvalstīm, tāpēc brīdī, kad sākās karš Ukrainā, "Hidrolats" uz Krieviju eksportējis vairs tikai 20% saražotās produkcijas.
Sadarbību ar agresorvalsti nolemts pārtraukt vēl pirms sankciju ieviešanas.
SIA "Hidrolats" valdes loceklis Andrejs Zagorskis sacīja, ka uzņēmums nolēmis ar Krieviju vairs nesadarboties, jo sapratis, ka "tādā veidā varam atbrīvot kādas mašīnbūves iespējas Krievijas Federācijas teritorijā".
Lēmumu pieņemt bijis viegli, taču atrast produkcijai jaunu eksporta tirgu jau sarežģītāk. Kad tas Eiropā izdevies, uzņēmumam nācies ieguldīt savus līdzekļus, lai pielāgotos jauno klientu prasībām.
"Mums bija jāpārtaisa nedaudz tehnoloģija, bija jāpāriet no lielām partijām uz mazākām partijām – tas radīja kaut kādus mīnusus, pareizāk sakot, nelielas grūtības, jo bija jāieliek gan laiks, gan nauda. Bija jāsagatavo cilvēki un ražošanas plūsma, lai mēs varētu atbilst Eiropas tirgum," pastāstīja Zagorskis.
Lai gan uzņēmumā tagad strādā vairāki desmiti Ukrainas kara bēgļu, darbinieku skaits esot pat nedaudz mazāks nekā agrāk – ap 150, jo daļa vietējā darbaspēka kovida laikā pameta Latviju, un, ieviešot jaunās iekārtas, nepieciešams mazāk strādnieku.
Uzņēmuma apgrozījums ir 3,5 miljoni eiro, kas esot mazāk nekā pirms dažiem gadiem, bet "Hidrolats" cer to kāpināt, jo, kopš vairākas valstis vairs praktiski nesadarbojas ar Krieviju, uzņēmumam pieaugusi konkurētspēja.
"Tirgus ir mainījies līdz ar to, ka netiek ietekmēts no austrumu puses.
Tur bija lētākas cenas, lētāks darbaspēks, lētāka elektroenerģija, līdz ar to bija diezgan sarežģīti konkurēt sarežģītos produktos. Šobrīd mēs to varam darīt,"
atklāja uzņēmuma valdes loceklis.
Tomēr Liepājā ir vairāki citās nozarēs strādājoši uzņēmumi, kas turpina eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju. Šonedēļ publicētajā precizētajā eksportētāju sarakstā ir, piemēram, tekstilražotāji "Lauma Lingerie", "Lauma Fabrics", "V.O.V.A." un higiēnas preču ražotājs "Icotton". Ar minēto uzņēmumu vadību "TV Kurzeme" sazināties neizdevās, arī uz sūtītajiem e-pastiem uzņēmumi neatbildēja.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga (Latvijas Reģionu apvienība) uzsvēra, ka pašvaldība plāno uzrunāt sarakstā esošos vietējos uzņēmumus: "Pašvaldībai nav tādu sodīšanas rīku jeb rāmja, lai tagad pateiktu, ka Liepājā reģistrēti komersanti nedrīkst darīt šo vai šito. Sarunas mēs izvedīsim ar tiem, kas ir šajā publicētajā sarakstā, mēģināsim saprast apstākļus, skaidrosim situāciju."
KONTEKSTS:
Pēc ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) uzdevuma Centrālā statistikas pārvalde (CSP) 16. augustā publiskoja uzņēmēju sarakstu, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, bet nākamajā dienā CSP paziņoja, ka sarakstu atsauc, lai to precizētu.
Sākotnēji tika publicēti dati par uzņēmumiem, kas uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējuši 2022. gadā, arī laikā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Labotie dati, kas iegūti no Valsts ieņēmumu dienesta, ataino pašreizējo situāciju. Uzņēmumu nosaukumi sarakstā ir izvietoti alfabētiskā secībā, un tie sarakstā iekļauti neatkarīgi no darījuma lieluma.
