Ķīna ir pārliecinoši lielākā tērauda ražotāja pasaulē, saražojot vairāk nekā vienu miljardu tonnu tērauda gadā. Tas ir krietni vairāk nekā puse no kopējā pasaulē saražotā apjoma. Ķīnai seko Indija un Japāna, bet ceturto vietu ieņem ASV.
Prezidents Sji Dzjiņpins vēlas izbeigt Ķīnas kursu, kurā ekonomikas izaugsme ir balstīta uz nekustamā īpašuma sektoru. Tā vietā viņš vēlas, lai Ķīnas ekonomika nākamajos gadu desmitos balstītos augsto tehnoloģiju ražošanā un zaļajās tehnoloģijās. Tam ir būtiska ietekme uz tērauda nozari, jo lejupslīde nekustamā īpašuma sektorā samazinājusi pieprasījumu pēc tērauda, radot pārpalikumu, kuru nākas eksportēt.
Samazinās tērauda cena, tas, protams, ir labums uzņēmumiem, kas izmanto tēraudu, bet ietekme uz ražotājiem ir smaga, jo mazinās peļņa un tiek slēgtas rūpnīcas.
Briesmu zvanu šonedēļ zvanīja pasaules lielākais tērauda ražotājs, Ķīnas uzņēmums "Baowu". Tā vadītājs Hu Vanmins uzsvēra, ka Ķīnas tērauda nozarei draud barga ziema. Nozare lēš, ka tērauda rūpniecībā Ķīnā, lai izkļūtu no pašreizējām grūtībām, uzņēmumu skaits jāsamazina par vairāk nekā 30%.
Ķīna tēraudu pārsvarā eksportē uz Āziju, Tuvajiem Austrumiem, un Latīņameriku. Tālāk seko Eiropa, kur tiek eksportēti 5%, bet uz Ziemeļameriku 3%. Tomēr tas tāpat ir liels apjoms. Pēc 2008. gada pēdējo tērauda krīzi pasaule pieredzēja 2015. un 2016. gadā. Toreiz tā izraisīja politisku vētru Eiropā un ASV. Eksprezidents Donalds Tramps lielāko daļu savas 2016. gada vēlēšanu kampaņas koncentrēja, solot aizstāvēt ASV no lētā Ķīnas importa, savukārt likumdevēji visā Eiropā centās aizsargāt savas vietējās nozares. Šoreiz krīze gan varētu būt lielāka.
"Tas, kas šoreiz ir citādāk, ir tas, ka, visticamāk, no valsts netiks dots tāds stimuls nekustamo īpašumu sektoram, kāds tika dots iepriekšējās reizēs.
Ķīnas politika ir mainījusies un gājusi prom no nekustamā īpašuma tirgus, un toreiz – 2008. gadā, 2015. un 2016. gadā – bija lieli stimuli projektiem, kas aktivizē nekustamo īpašumu tirgu," pauda aģentūras "Bloomberg" analītiķis Ričards Burks.
Problēmas jau radušās Čīlē. Tās valdība šogad steidzās ieviest jaunus tarifus importam no Ķīnas, lai nepieļautu tērauda nozares uzņēmuma slēgšanu. Tomēr galu galā tas tāpat darbību izbeidza. Eiropā, kur pieprasījums pēc tērauda jau bija anēmisks, Vācijas uzņēmums "Salzgitter AG" ziņo par zaudējumiem pirmajā pusgadā, kas radušies Ķīnas eksporta dēļ. Vācijas Ekonomikas ministrija uzraugot situāciju un atzina, ka pastāv smaga starptautiska konkurence.
Vācijas Tērauda asociācijas rīkotājdirektors Martins Teuringers uzsvēris, ka tērauda jaudas pārpalikums apdraud Vācijas nozares rentabilitāti un ilgtspēju. Arī amerikāņi atzīst, ka Ķīnas tērauda pārpalikums rada briesmas ASV tērauda nozarei. Baltā nama saimnieks Džo Baidens jau aicinājis noteikt augstākus tarifus Ķīnas tēraudam un alumīnijam. Savienotajās Valstīs šīs problēmas var kļūt arī par politisku jautājumu gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, ņemot vērā tērauda ražošanas nozīmi tādos svārstīgajos štatos kā Pensilvānija.
