Ministrs skaidroja, ka patlaban nav redzama ekonomiska nepieciešamība un pamatojuma, kādēļ Latvijas valstij būtu jāiesaistās Skultes LNG termināļa attīstībā.
Viņš norādīja, ka ir gatavs tikties un runāt ar Skultes termināļa attīstītājiem par to, kā valsts var palīdzēt, taču šis projekts ir attīstāms tikai ar privātajām investīcijām.
"Tur no valsts puses iesaiste ar līdzfinansējumu vai garantētiem līgumiem, – noteikti nē," sacīja ministrs.
"Es neesmu gatavs parakstīties pie vēl liekām izmaksām uz doto brīdi, kas uzliks slogu valsts budžetam. Es personīgi saku nē".
Viņš norādīja, ka drīzāk ir attīstāma sadarbība ar Igaunijas Paldisku termināli, kas patlaban "stāvot brīvs un tukšs". Gadījumā, ja tur situācija krasi mainītos, tad būtu jāvērtē jaunā situācija.
KONTEKSTS:
Pērn septembrī vēl 13. Saeima Skultes sašķidrinātās gāzes terminālim piešķīra nacionālo interešu objekta statusu. Valsts garantijas gāzes piegādēm tas gan nesniedza. Turpmākajos mēnešos potenciālais termināla attīstītājs atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām.
Iepriekšējā valdība iesniegtos priekšlikumus šā gada februārī noraidīja.
