Uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju bija aicināti Latvijas Bankas un Finanšu disciplīnas padomes pārstāvji. Abas iestādes jau iepriekš savos atzinumos paudušas bažas par dažādiem ar šo projektu saistītiem riskiem – būvniecības izmaksu sadārdzināšanos, neskaidrībām ar ES finansējumu pēc 2027. gada un to, ka jārēķinās ar valsts finansējuma daļas ievērojamu pieaugumu.
Komisijas deputāti pārmeta Finanšu ministrijai, ka tā nav ieklausījusies šajos brīdinājumos, kā arī pauda satraukumu – vai valsts spēs segt līgumā uzņemtās saistības pret būvniekiem.
Eiropas Komisija arī to norāda revīzijas ziņojumā, ka tā ir liela problēma. Tieši tāda rīcība ir novedusi mūs tur, kur esam," stāsta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
Savukārt Finanšu ministrija pārmetumus noraidīja.
"Noteikti var aicināt satiksmes ministru veikt konkrētas darbības, kā šo situāciju sakārtot, bet ne jau Finanšu ministrija būs tā, kas satiksmes ministram norādīs," sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.
Uz nākamo parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi iecerēts aicināt Satiksmes ministrijas vadošos ierēdņus, bet pēc tam izmeklēšanas komisija sāks iztaujāt arī politiskās amatpersonas.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes - līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
