Līdz 2023. gada beigām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izmaksāti 172 miljardi eiro, kas ir 48% no kopējām dotācijām, un ir sasniegti 23% saistību, tā liecina Eiropas Revīzijas palātas pārskats. Latvija saņēmusi 231 miljonu eiro jeb tikai aptuveni 12%.
"Šobrīd tā naudas masa, kas ir iepludināta ekonomikās Eiropas Savienībā, ievērojami atpaliek no reformu un investīciju tempa, kas varbūt bija paredzēts sākotnēji," stāstīja Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs, norādot – tas Eiropas līmenī rada zināmus riskus un bažas, vai izdosies visu pagūt līdz 2026. gada izskaņai.
Latvijai kopumā no Atveseļošanas un noturības mehānisma pieejami 1,97 miljardi eiro. Šobrīd jau ir atjaunoti dati par šo gadu un Latvijai izmaksāti nedaudz virs 800 miljoniem eiro, kas ir 41% no dotāciju apjoma. Tomēr izpildes rādītājs ir vien 23%.
"Latvijai vēl līdz 2026. gada beigām ir jāapgūst 60% no pieejamā finansējuma, bet ir jāsasniedz gandrīz 80% no savām saistībām. Un saistības nozīmē reformas, iespējams, smagākās reformas, un investīciju projektus, kas ir sarežģītāki," teica Kozlovs.
Lielais darba apjoms un laika spiediens, pēc Eiropas Revīzijas palātas domām, rada riskus attiecībā uz vērienīgiem investīciju projektiem un to izpildes kvalitāti. "Lielie projekti mēdz kavēties, mēdz būt izmaksu pieaugumi, un tas viss pēdējo divu gadu laikā (2025., 2026. gads), protams, radīs lielu spiedienu," atzina Kozlovs.
Turklāt dalībvalstis vēl steidz iesniegt priekšlikumus par grozījumiem savos plānos un tie ir jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Latvija nav izņēmums un gatavo izmaiņas vairāku ministriju sākotnējos plānos.
Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka ar Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu iecerēts pabeigt Rīgas Centrālās stacijas projektu, kas ir daļa no vērienīgā "Rail Baltica" projekta, kura kopējas izmaksas pieaugušas vairākas reizes, un valsts maks to nevar atļauties.
"Tas, par ko šobrīd tiek diskutēts, ir tas, kādā veidā šī instrumenta ietvaros varētu pabeigt Rīgas Centrālās stacijas pirmo kārtu. Principā tas nodrošinās to, ka stacija ir nododama ekspluatācijā un tur var iebraukt parastie elektrovilcieni," norādīja Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.
Viņš uzsvēra, ka līdzšinējo progresu bremzē fakts, ka pie mehānisma naudas tikt nav tik vienkārši, ir jāīsteno reformas un vērienīgi projekti, kas ir laikietilpīgi.
"Tā situācija, protams, nav rožaina. Mēs būtu gribējuši redzēt lielāku progresu ar maksājumiem projektu ietvaros," atzina FM pārstāvis.
Šadris prognozēja, ka līdz šī gada beigām plānotais apjoms, ko Latvija pagūs investēt projektos, būs 30% no visa kopējā apjoma. "Tas nozīmē to, ka atlikušie 70% no fiziskā progresa projektos būs jāizdara atlikušajā pusotrā gadā. Tas būs izaicinoši, bet kopumā šķiet izdarāms."
Tas tikai nozīmē to, ka turpmākajos divos gados temps projektu ieviešanā ir jādubulto, sacīja Šadris. Viņš akcentēja arī faktu, ka šis un vēl citi Eiropas fondi rada vērā ņemamu pienesumu valsts makam un nākamajos divos gados Latvijas ekonomikā ik gadus ieplūdīs apmēram pusotrs miljards eiro.
"Varētu teikt klasisko teicienu, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, un tā arī pašlaik ir," Fiskālās disciplīnas padome sekretārs Normunds Malnačs piebilda, ka Latvijai tā ir laba ziņa un varētu teikt – veiksme. "Šobrīd dzīvojam ļoti nenoteiktā laikā ar lieliem ģeopolitiskiem satricinājumiem un riskiem, līdz ar to privātais patēriņš un investīcijas ir zemas. Mums ir demogrāfiskas problēmas. Līdz ar to šobrīd publiskās investīcijas ir gandrīz vai noteicošais faktors, kurš var veicināt ekonomisko izaugsmi."
Uz jautājumu, kādas būs sekas, ja, piemēram, Latvija vai kāda cita dalībvalsts nepagūst reformas un projektus īstenot līdz 2026. gada beigām, Eiropas Revīzijas palātas loceklis Kozlovs pauda: "Grūti pateikt, kas notiks, jo, protams, ka mēs zinām, ka parastā ES budžetā ir ļoti skaidrs mehānisms, kas notiek, ja dalībvalsts līdz attiecīgā perioda beigām neizmanto sev pieejamo finansējumu. Šajā gadījumā šis jautājums vēl nav atrunāts."
Viņš uzsvēra, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms tiek finansēts no finanšu tirgos aizņemtās naudas un, protams, var būt diskusijas, ko darīt tālāk un vai ir vērts aizņemties tik daudz, cik sākotnēji bija paredzēts.
