ĪSUMĀ:
- GMI pabalsts paredzēts ikdienas izdevumu apmaksai, ko piešķir pašvaldību sociālais dienests zemu ienākumu mājsaimniecībām.
- Labklājības ministrijas GMI pabalsta izmaksai 2023. un 2024. gadā pieprasītais papildu finansējums nav bijis pamatots.
- Revidenti uzskata – finansējums ir aprēķināts būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.
- Revīzijā secināts, ka ministrija kļūdaini aplēsusi GMI pabalsta saņēmēju skaitu.
- Mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām ministrijai tika piešķirts papildu finansējums, kas krietni pārsniedz reālos tēriņus.
UZZIŅA
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts ir materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai.
Minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem eiro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 20% no ienākumu mediānas.
Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus koeficientus:
pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā - koeficientu 1;
pārējām personām mājsaimniecībā - koeficientu 0,7.
Tas nozīmē, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 137 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 96 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
VK konstatējusi būtiskas un visaptverošas neatbilstības mērķdotācijas izmaksai pieprasītā papildu finansējuma plānošanā. Labklājības ministrija GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams. Iemesls – gan nepareizi noteiktais pabalsta saņēmēju skaits, gan izmantotā aprēķina pieeja. Lai gan ir konstatētas būtiskas kļūdas finansējuma plānošanā, pašvaldības piešķirto finansējumu kopumā ir izlietojušas atbilstoši normatīvajiem aktiem, secināja revidenti.
"Laikā, kad attīstības izdevumiem pieejamie valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti, Valsts kontrole mudina Labklājības ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes atbildīgāk sekot līdzi katra pieprasītā papildu eiro attīstības izdevumiem pamatojumam un izlietojumam. Labklājības nozarei ir daudz vajadzību. Valsts budžeta 2023. gadam izstrādes laikā Labklājības ministrija sagatavoja 27 nozares prioritāro pasākumu pieteikumus, taču Ministru kabinets atbalstīja tikai astoņus, tajā skaitā valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām GMI pabalsta izmaksai paaugstinātā apmērā no 2023. gada 1. jūlija. Revīzijā konstatējām, ka
Labklājības ministrija 2023. gadam GMI pabalsta līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi par 58% jeb 1,38 miljoniem eiro lielākā apmērā, nekā faktiski bija nepieciešams.
Savukārt tikai 2024. gada pirmajā pusgadā finansējuma neizpilde ir jau 56% jeb 1,70 miljoni eiro," norādīja VK padomes locekle Maija Āboliņa.
Finansējuma neizpildi galvenokārt veido kļūdaini aplēstais GMI pabalsta saņēmēju skaits.
Lai gan jau 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, GMI pabalstu saņēma par 10% mazāk personu, Labklājības ministrija 2023. gada sākumā, izstrādājot valsts budžeta pieprasījumu 2023.–2025. gadam, neņemot vērā faktiskās tendences, GMI pabalsta saņēmēju skaitu plānoja ar būtiski pieaugošu tendenci katram nākamajam gadam. Turklāt, lai gan finansējuma palielinājums tika plānots, ņemot vērā jau plānoto GMI sliekšņu palielinājumu, aplēstais finansējums tika palielināts vēl par Finanšu ministrijas patēriņa cenu indeksa prognozēm 2022. un 2023. gadam – kopā par 25,8%. Finansējuma pieprasījumā tika iekļauts arī atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, pieņemot, ka palīdzība būs jāsniedz 531 personai (1,33% no plānotā Ukrainas civiliedzīvotāju skaita – 40 000), lai gan finansējums GMI pabalsta izmaksai šai mērķgrupai tika plānots arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžetā.
Arī 2023. gada jūlijā, izstrādājot valsts budžetu 2024.–2026. gadam, Labklājības ministrija GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamā finansējuma aprēķinā izmantoja to pašu pieeju, aktualizējot to ar 2024. gadam un turpmākajiem gadiem plānotajiem GMI sliekšņiem un attiecīgajam gadam plānoto patēriņa cenu indeksu. Šoreiz finansējuma aprēķinā vairs netika iekļauts Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešamais atbalsts, atzīmēja revidenti.
VK norādīja: ja līdz šim izmantotā pieeja finansējuma plānošanā netiks mainīta, 2025. un 2026. gadam finansējums mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai tiks piešķirts vismaz par 7,8 miljoniem eiro lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.
Revidenti iesaka mainīt pieeju GMI pabalsta izdevumu aprēķinam
Revīzijā Labklājības ministrijai sniegti divi ieteikumi, kurus ieviešot revidentu ieskatā tiks mainīta pieeja GMI pabalsta izdevumu aprēķinam, proti, tiks ņemta vērā faktiskā izpilde, tā rodot iespēju finansēt citas aktuālas vajadzības.
Tāpat VK uzskata, ka, ieviešot revidentu sniegtos ieteikumus, savlaicīgāk tiks informēti un apmācīti pašvaldību sociālo dienestu speciālisti par izmaiņām tiesiskajā regulējumā un darbā ar lietojumprogrammu "SOPA", šādi novēršot revīzijā konstatētās neatbilstības GMI pabalsta piešķiršanā, kas salīdzinājumā ar kopējo piešķirto finansējumu nebija būtiskas.
