Savukārt par kukuļa apsolīšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās Amerika kādreizējo partijas biedru Aleksandru Brandavu, kura vārds ir saistīts ar uzņēmumu "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS).
"De facto" zināms, ka par citiem amata noziegumiem lietā aizdomās tiek turēti arī kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins un bijušais "Rīgas satiksmes" šefs Leons Bemhens.
Jau nedēļas vidū "De facto" rīcībā nonāca informācija par kādu jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kriminālprocesu, kurā visi aizdomās turētie ir plaši pazīstamas un savulaik Rīgas domes struktūrās ietekmīgas figūras.
Trešdienas vakarā "De facto" lūdza komentārus par to sniegt KNAB priekšnieka vietniecei izmeklēšanas darbību jautājumos Inetai Cīrulei.
"Šobrīd pirmstiesas izmeklēšanas interesēs es nevarēšu ne apstiprināt, ne noliegt šo informāciju," norādīja KNAB amatpersona.
Lūgta komentēt "De facto" rīcībā esošo informāciju, ka jaunā lieta varētu būt saistīta ar KNAB jau kādu laiku izmeklēto RMS lietu, un to, kādi ir jaunumi šajā lietā, Cīrule atklāja: "Jā, šajā lietā notiek pirmstiesas izmeklēšana, un izmeklēšanas laikā tas ir pavirzījies uz priekšu, un ir pieņemti dažādi lēmumi."
Dienu vēlāk KNAB "De facto" apstiprināja, ka februārī birojā izlemts sadalīt kādu 2019. gadā uzsāktu kriminālprocesu.
Jaunajā kriminālprocesā par aizdomās turētām atzītas piecas personas. Tām inkriminētie panti – kukuļa lielā apmērā piedāvājuma pieņemšana, kukuļa lielā apmērā piedāvāšana un apsolīšana pēc tā pieprasīšanas, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, izraisot smagas sekas.
KNAB arī norādīja, ka izmeklēšanu veic par iespējamiem nodarījumiem, kas pieļauti konkrētas juridiskas personas interesēs un saistīti ar 2018. gada martā Rīgas domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem par braukšanas maksas atvieglojumiem galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā.
Šīs izmaiņas paredzēja, ka Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments nosaka paaugstināta servisa pārvadājumu maršrutus, kuros tiek piemērotas tādas pat atlaides konkrētām pasažieru kategorijām kā "Rīgas satiksmes" tīklā. Kā tolaik savā mājaslapā paziņoja "Rīgas satiksme": lielākajā daļā minibusu maršrutu var izmantot Rīgas domes piešķirtās atlaides.
RD lēmums nozīmēja, ka pašvaldība apmaksāja uzņēmuma RMS pārvadāto skolēnu, pensionāru un trešās grupas invalīdu braucienus. Palielinoties braucēju skaitam, palielinātos arī firmas ieņēmumi. Divus gadus vēlāk RD Satiksmes departaments gan šīs atlaides minibusos atcēla, jo secināja, ka tās nelabvēlīgi ietekmē mobilitāti pilsētā.
Kā zināms "De facto", KNAB ir aizdomas, ka pirms RD balsojuma notikušas nelikumīgas darbības. Proti, toreizējais Rīgas mērs Ušakovs un vicemērs Ameriks par lēmumu esot pieprasījuši 50 procentus no RMS piešķirtās kompensācijas par atsevišķu kategoriju pasažieru pārvadāšanu.
Savukārt Brandavs, kurš 2018. gadā bija RMS patiesais labuma guvējs, politiķiem esot apsolījis 30 procentus no kompensācijas summas. Jāpiebilst, ka krimināli sodāma ir gan kukuļa piedāvāšana, gan šāda piedāvājuma pieņemšana.
Tūlīt pēc tam, kad "De facto" sāka saziņu ar Ušakovu un citiem lietā iesaistītajiem, lai saņemtu viņu komentārus, bijušais Rīgas mērs izplatīja preses relīzi, kurai sekoja arī partijas "Saskaņa" atbalsta vēstule savam līderim. "Facebook" ierakstā pausto Ušakovs atsūtīja arī kā savu komentāru "De facto".
Aizdomas par kukuļiem eiroparlamentārietis savā tekstā nepieminēja, tāpēc "De facto" lūdza precizēt – vai KNAB viņam ir izvirzījis aizdomas par kukuļu prasīšanu no RMS vai tās pārstāvja Brandava. Ušakovs atbildēja īsziņā: "Es nekādi nevaru komentēt KNAB lēmumu. Un, godīgi sakot, es lielāko daļu no teksta vispār nevarēju saprast – kāds man ar to visu ir sakars. Bet es droši varu jums apliecināt: nekādu kukuli neesmu ne ņēmis, ne prasījis, ne par kaut ko vienojies. Un aizdomu tādu nav."
Izvērstāki ir Ušakova Eiropas Parlamenta kolēģa un bijušā Rīgas vicemēra Amerika komentāri. Lai gan kādreizējais partijas "Gods kalpot Rīgai" vadītājs savu bijušo partijas biedru Brandavu vārdā nenosauc, noprotams, ka Ameriks ir dusmīgs par viņa pļāpīgumu.
"Es šo pirmdien saņēmu e-pastā vēstuli, ka esmu aizdomās turamais, jā, par epizodi, kas ir notikusi apmēram 7 gadus atpakaļ, 2017. gadā [2017.gads bija pirms sešiem gadiem – red.]. Un tagad man jāsniedz paskaidrojumi," telefonsarunā ar "de facto" saka Ameriks. "Saturiski – divi gudrinieki, divas kaut kādas privātpersonas kaut kur tiekas, un viena melo otrai, ka ar politiķiem viss ir sarunāts, notirgots, viss jau ir kārtībā. Nu, politiķis par to, par šādu sarunu uzzina tagad un kļūst par aizdomās turamo. Nu, ja kas attiecas uz mani, esmu gatavs iet uz melu detektoru, vēl kaut kur, taču par tādu sarunu es uzzināju tikai tagad, kad man to e-pastu atsūtīja."
Uz "De facto" lūgumu precizēt, vai ar "gudriniekiem" viņš domā Brandavu un uzņēmēju Māri Martinsonu un viņu sarunu pirtī, Ameriks norāda: "Es nezinu, es detaļās šobrīd neiešu, jo tas tad varētu skart kaut ko. Es kā tādu piemēru minēju." "de facto" savulaik stāstīja, ka 2019. gadā KNAB sāktajā procesā par RMS uzvaru konkursā par mikroautobusu pārvadājumu nodrošināšanu galvaspilsētā tika pētītas Brandava un uzņēmēja Martinsona sarunas, tai skaitā arī slavenajā "Taureņu pirtī" Babītē.
Pats Brandavs, kurš nav komentējis arī savu iepriekšējo kriminālprocesu, arī šoreiz uz "De facto" zvaniem un īsziņām neatbildēja. Arī viņa advokāta Normunda Duļevska iesaistīšana nekādas atbildes nedeva.
Tikpat nesekmīga komunikācija bija arī ar bijušo "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu. Visticamāk, viņam KNAB inkriminē dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Bemhens "De facto" zvanus un īsziņas ignorēja. Savukārt advokāts Varis Klotiņš, kurš Bemhenu aizstāv "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu iepirkumu lietā, "De facto" apgalvoja, ka ne par kādiem jauniem procesiem pret klientu neko nezinot.
Zinošāks izrādījās kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins. Vēl pirms jebkādu jautājumu saņemšanas Jakrins uz "De facto" zvanu atbildēja ar aicinājumu sazināties ar viņa advokātu, kā arī apstiprināja savu statusu kriminālprocesā.
Jakrina advokāts Rinalds Bušs "De facto" sava klienta attieksmi pret KNAB paustajām aizdomām raksturoja šādi: "Pirmkārt, tās aizdomas ir pilnīgi neskaidras mums šobrīd. Un tas, kas ir izvirzīts pret viņu, vairāk pēc tāda apraksta, romāna izskatās. Skaists stāsts. Bet nu nekādā gadījumā viņš nekādas aizdomas neuzskata par pamatotām. Pie tam vēl mēs mēģināsim saprast, kas ar to vispār ir domāts."
Jakrinam inkriminētie panti viņa advokātam gan esot skaidri – tie esot saistīti ar amata noziegumiem, bet ne ar korupciju. Līdz ar to var secināt, ka Jakrinam KNAB pārmet dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
KNAB informē, ka nevienam no aizdomās turētajiem nav piemēroti nekādi drošības līdzekļi. Izņemot Eiropas Parlamenta deputāta mandātus Ušakovam un Amerikam, citu amatu publiskajā sektorā nevienam no aizdomās turētajiem nav.
