Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad pirmajos trīs mēnešos banku peļņa ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Tātad, visticamāk, arī gada peļņa būs lielāka nekā pērn.
Vērtējot ieceri par virspeļņas nodokļa iespējamo ieviešanu, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre pauda: "Termins "virspeļņa", manuprāt, saistās ar marksisma-ļeņinisma idejām. Šīs idejas vairāk rūpējas nevis par to, kā izveidot tādu biznesa vidi, kur visi uzņēmumi spēj attīstīties un pelnīt, bet drīzāk meklē kādus uzņēmumus, kuriem ir peļņa, lai to peļņu atņemtu un pārdalītu. Un otra lieta – mēs esam ļoti atkarīgi no ekonomikas attīstības cikliem, tāpēc arī faktiski šos rādītājus nekad nedrīkst skatīties gada griezumā. Un, ja mēs paskatāmies uz Latvijas banku nozari, pieņemsim, no 2000. gada, tad šajā 23 gadu periodā banku vidējā peļņa ir bijusi apmēram 125 miljoni gadā, kas veido kapitāla atdevi 5,7%, kas uzskatāms par zemāku rādītāju, salīdzinot ar citām nozarēm."
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzina, ka virspeļņas nodokļa ieviešana būtu labs papildinājums budžeta ieņēmumiem, tomēr tas nepalīdzēs uzlabot valsts reputāciju investoru skatījumā.
Arī Latvijas Banka sākusi apkopot un katru nedēļu publicēt informāciju par noguldījumu un kredītu procentu likmēm Latvijā un eirozonā, cerot, ka Latvijas kredītiestādes straujāk cels noguldījumu procentu likmes.
"Tas noteikti ir motivējis bankas pieņemt šos lēmumus ātrāk un, iespējams, tās procentu likmes celt straujāk, nekā tas būtu noticis bez šāda spiediena izdarīšanas. Bet es gribētu teikt: redzot, ka kaimiņvalstī likumdevējs jau ir nobalsojis par šādas nodevas ieviešanu, – nu, ja komercbankas to redz kā nevēlamu rezultātu un ir gatavas mainīt savu stratēģiju un turpināt celt depozīta likmes, mazināt šķēršļus kreditēšanai, tai skaitā pārskatot dažādas komisijas, kas tiek piemērotas ļoti daudz dažādos kredītu dzīves ciklos, ja ir gatavas veidot vidi straujākai kreditēšanas ekspansijai, atsākoties ekonomikas izaugsmei, tas noteikti būtu labākais variants Latvijas tautsaimniecībai un visiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt, ja ne, nu tad, protams, viss ir valdības rokās, un valdībai, kā jau Lietuvā mēs to esam redzējuši, ir iespējas lemt arī par šādu nodevu ieviešanu," sacīja Rutkaste.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība")norāda, ka ministrija rūpīgi seko procesiem Lietuvā. Bet gan Igaunijas bankas vadītājs, gan Eiropas Centrālās bankas vadība neatbalsta speciāla banku nodokļa iekasēšanu.
"Par konkrētas nodevas ieviešanu mēs nedomājam, bet to tomēr ir paredzēts skatīt arī tā saucamajā nodokļu pārskatīšanas grupā un tādu alternatīvu es Latvijā neizslēdzu. Šobrīd tā taktika mums ir izvēlēta cita.
Tātad mēs mēģinām bankas pierunāt mainīt savu uzvedības stratēģiju, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt.
Papildus arī Valsts kase šobrīd tirgo valsts krājobligācijas, un mēs jau esam augšā pie 4% likmes, un ir pārdots par 70 miljoniem šīs obligācijas. Mēs redzam arī, ka bankas sāk mainīt savu uzvedības modeli. Katrā ziņā pirmais sarunu raunds ir iziets ar bankām, un mēs plānojam otru sarunu raundu," sacīja Ašeradens.
Pēc sarunu otrā raunda arī tiks lemts, vai banku virspeļņas nodoklis Latvijā ir nepieciešams.
KONTEKSTS:
Šogad maijā Lietuvas parlaments apstiprināja valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu. Parasti Lietuvas banku peļņa bija 300–400 miljoni eiro gadā, bet šogad tā varētu sasniegt 1 miljardu eiro. Banku nodoklī iekasētos vairāk nekā 400 miljonus eiro Lietuvā paredzēts novirzīt aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem.
