Aiz Krāslavas slimnīcas, teju Daugavas krastā plešas teritorija ar pārsvarā tukšām, savulaik kokapstrādei būvētām ēkām. Pirms septiņiem gadiem te atsākās rosība. Krāslavietis Oļģerts Fjodorovs izveidoja uzņēmumu, lai ražotu un pārdotu skandināviem pirtis un kubulus. Tirgus šajā laikā mainījies, un uzņēmējs vēlējies mainīties līdzi, bet komercbankās dzirdīgas ausis nav atradis.
"Pretimnākšanas nav absolūti nekādas.
Viņi vienkārši pateica, ka lauku reģions tāds riskants, Latgales reģions. Ideja varbūt ir laba, ir arī, ko ieķīlāt, bet tomēr jābūt lielākam pašfinansējumam.
Tad jau man kā parastajam mirstīgajam ir vieglāk paņemt kredītu sev un aizdot savam uzņēmumam," sprieda SIA "Papa Wood" īpašnieks Fjodorovs.
Arī noteikumi līzingam transportlīdzekļu iegādei nav izdevīgi, vērtēja uzņēmējs. Reiz ar ekskavatoru viņam sanācis strādāt uz robežas, izpalīdzot žoga būvētājiem. Jāpiepelnās, jo pieprasījums pēc pirtīm ir sezonāls. Tagad, tuvojoties Jāņiem, tas pieaudzis. Atkal būtu jāiegulda, bet atliek vien cerēt, ka aizdevumu dos valsts caur "Altum".
"Ja "Altum" nedos zaļo gaismu, tad, visdrīzāk, samazināsim ražošanas kapacitāti, jo cīnīties ar tām vējdzirnavām ir arvien grūtāk un grūtāk," sacīja uzņēmējs, norādot, ka Latvijas komercbanku shēmas viņam nav skaidras, tāpēc dod priekšroku kaimiņvalsts, Lietuvas finanšu pakalpojumu sniedzējam.
Līdzīgi sprieda arī uzņēmēja Lienīte Litavniece Kaunatas pagastā, kura pati agrāk bija pretējā pusē – strādāja banku sektorā. Viņai raiti negāja ar pašu pamatu – konta atvēršanu.
"Pēc mēneša, saprotot, ka nekas nevirzās uz priekšu, meklēju citu iespēju," atklāja SIA "Safīra L" valdes locekle Litavniece.
Arī viņai šobrīd ir jauns izaicinājums – pārorientēšanās uz citu produktu ražošanu. Ja agrāk te tapa biešu un citu augu pulveri, tagad pamatā ražos vegānos pelmeņus. Tas prasīja jaunas iekārtas, arī jaunu telpu meklējumus. Pašiem tādu izbūvēt neesot vērts.
"Bankas bieži vien skatās – ja tu esi reģionā, tie īpašuma vērtējumi ir zemāki.
Daudzas lietas prasa vairāk ieguldīt no savas puses, lai varētu saņemt kredītu, un tas padara mazāk konkurētspējīgu pret Rīgas uzņēmumu," vērtēja uzņēmēja.
Praktiskus risinājumus Latgales uzņēmēji sagaida no rīcības plāna Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei, ko pilnveidot mudinājis arī valsts prezidents.
