Finanšu ministrs atzina, ka situācija šobrīd ir nospriegota un rezerves valsts finansēs vairs nav:
"Gribu teikt, ka tā situācija ir nospriegota. Es vairs neredzu, ka ārpus deficīta palielināšanas kādā veidā var nofinansēt kādas lietas.
Protams, mums ir līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem, mums ir tehniski kaut kādi risinājumi, ja mums ir kādas neparedzētas situācijas.
Mums ir tikai rezerves neparedzētiem gadījumiem, vienmēr var nākt pretī kaut kas, nedod Dievs, plūdi, sausums vai kāda cita nelaime. Neredzu, ka vairs valsts finansēs [būtu] kādas rezerves."
Ašeradens sacīja, ka bijušas divas pieejas, kā ministrijas atrada nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei.
"Bija divas pieejas – vērtēt neuzsāktās programmas vai tās programmas, kas šogad nevarētu tikt pabeigtas, vai arī tās programmas, kuras, iespējams, šogad tiek sāktas, bet varētu beigties nākamajā gadā.
Tas bija tāds naudas plūsmas jautājums lielā mērā. Otra daļa bija no izdevumiem, kas varētu tikt samazināti – materiāli un dažādas tādas operatīvas izmaksas," sacīja ministrs.
Par finanšu pārdales procesu Ašeradens izteicās atzinīgi, novērtējot valdības darbu kā solidāru.
"Tas ir liels pārsteigums man pašam, ka izdevās vienoties par tādu programmu, jo tādos parastos apstākļos politiskais process ir daudz sarežģītāks. Tomēr valdība bija solidāra, ka veselības jautājums ir jārisina, tad skatāmies, kā varam dabūt to gatavu, ceļa karti uz 140 miljoniem [eiro] esam salikuši visi kopā," pauda Ašeradens.
Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes medijiem pauda, ka par šī mērķa sasniegšanu izdevies vienoties negaidīti "draudzīgi".
"Es atzīšos, ka varbūt pirms diviem mēnešiem es neticēju, ka visi labprātīgi piedalītos. Es iedomājos daudz plašāku politisko cīņu. Šādas cīņas nav bijušas," sacīja Kariņš.
Vislielākā daļa – 57 miljoni eiro – rasti, ministrijām un citām valsts iestādēm pārdalot ietaupījumus. Ievērojamas summas veselības aprūpei pārdalīt spējusi Ekonomikas ministrija, no kuras piešķirti 12 miljoni eiro, virs 10 miljoniem pārdalīti arī no Satiksmes ministrijas.
Teju 11 miljoni eiro veselības aprūpei piešķirs kā veselības pakalpojumu apmaksu no aizsardzības resora. Vēl 20 miljoni eiro atrasti budžeta programmā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Papildu teju 31 miljonu plānots novirzīt, sekojot budžeta izpildei un līdzekļu ekonomijai, bet vēl 21,3 miljonus kā apropriāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ārkārtas situācijas novēršanai.
Daļa no šiem līdzekļiem plānā jau ierakstīta ar trekniem burtiem, piemēram, finansējumu no ministrijām pārdalītas naudas veselības sektors saņems jau tuvākajā laikā. Savukārt atsevišķas kategorijas šobrīd ierakstīts tikai kā plānotā daļa – ja izpildīsies šā brīža prognozes.
"To vienu summu, kas ir gaidāma jūnijā, jūlijā, tā jau būs pieejama. Un pārējās summas ir rudens posmā piešķiramas. Vai tur varētu būt kādas nelielas korekcijas – iespējams. Bet es neprognozēju, ka mums būtu mazāk nekā tas, par ko šodien runājam," pauda premjers.
Valdība jau otrdien, 20. jūnijā, plāno lemt par finanšu pārdali veselības sektora nepieciešamību izpildei.
KONTEKSTS:
Saeima 9. martā galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde līdz 1. jūlijam lūdz valdību piešķirt papildu 140 miljonus eiro.
Savukārt Veselības ministrija aplēsa - lai otrajā pusgadā varētu pacientiem nodrošināt laboratoriskos izmeklējumus, ārstēšanu un rehabilitāciju, papildus nepieciešami 163 miljoni eiro – tas būtu tikai visakūtāko, visdegošāko vajadzību apmierināšanai, lai uz gada beigām neveidotos slimnieku sastrēgumi un nepagarinātos jau esošās rindas.
Premjers Krišjānis Kariņš uzdeva visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
