ĪSUMĀ:
- Pensiju 3. līmenis – nesenās svārstības bija negatīvas, toties daļu IIN atmaksas veidā var atgūt no valsts.
- Depozīts – skaidrs noguldījuma veids ar nelieliem procentiem un nodokli.
- Valsts krājobligācijas – skaidrs un bezriska instruments, piemērots iesācējiem.
- Zelts – tirgotāji slavē kā "aizsardzību pret inflāciju", bet investīciju baņķieris skeptisks.
- Ieguldījumu brokeru sabiedrības - arvien populārākas, bet ar augstu risku.
- Pūļa finansēšanas platformas: augsts ienesīgums, bet liels risks.
- Akciju tirgi – daudzveidīgi un vērts analizēt, kas varētu notikt ar katru uzņēmumu nākotnē.
- Akciju indeksi – grozi, kuros ir apkopotas daudzas uzņēmumu akcijas.
Samazinoties strādājošo proporcijai pret pensionāru skaitu, kas būs nākotnē jāuztur, sarūk tā saucamais aizvietojamības koeficients jeb vidējās pensijas apmērs pret vidējo algu valstī. Pašlaik tas ir aptuveni 40% robežās, bet attiecībā uz nākotni Latvijas Bankas prognoze ir neiepriecinoša – 2060. gadā 18%, bet 2080. gadā tikai 16,5%.
"Tā ir skarba matemātika, kas nozīmē to, ka, neko nemainot, pensionārs saņems arvien mazāku pensiju. Pret vidējo atalgojumu valstī, protams. Varbūt eiro izteiksmē pensija būs lielāka nekā šobrīd, bet, rēķinot pret vidējo atalgojumu, pensijas lielums samazināsies," skaidroja Latvijas Bankas galvenais pētnieks Oļegs Tkačevs.
Krāpnieki, uzkrājumi un drošības spilvens
Viens risinājums ir paļauties, ka valsts ko mainīs, bet otrs – jākrāj un sava turība jāvairo pašam. Problēma gan ir izpratne un zināšanas, kā to darīt. Par to, ka finanšu pratība Latvijā ir stipri vidējā līmenī, liecina aptaujas un pētījumi. Un krāpnieki to naski izmanto.
Bet kāda ir Latvijas cilvēku finanšu situācija? Izrādās – Baltijas mērogā Latvijā uzkrājumi iedzīvotājiem ir mazākie. 32% aptaujāto iedzīvotāju nav uzkrājumu nemaz, liecina "Norstat" aptauja.
Un te būtiski – pirms noguldīšanas jāpadomā par drošības spilvenu.
Tātad drošības spilvenu iesaka veidot apmēram trīs algu lielumā.
Ja vidējā alga Latvijā ir apmēram 1000 eiro uz rokas, tad spilvenam vidēji vajag 3000 eiro. Naudu, kas sakrāta ir virs drošības spilvena, var sākt ieguldīt.
Trešais pensiju līmenis
Trešais pensiju līmenis atšķirībā no otrā ir brīvprātīgs un ar dažādu termiņu depozītiem finanšu iestādēs. Trešo pensiju līmeni pašlaik pārvalda un piedāvā seši atklātie pensiju fondi, un tajā naudu uzkrāj apmēram 400 000 Latvijas iedzīvotāju. Naudu 3. pensiju līmenī var iemaksāt pakāpeniski, piemēram, katru mēnesi, var iemaksāt arī reizi gadā, kā kurš vēlas. Būtiski – tikt pie uzkrātā var ne ātrāk par 55 gadu vecumu.
Turklāt par šo ieguldījumu veidu valsts, var teikt, mazliet piemaksā, proti, par katriem mēnesī ieguldītajiem 100 eiro gada beigās var atgūt 20% jeb 20 eiro iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksas veidā. Šīm atmaksām gan ir valsts noteikti griesti.
Garantijas gan tam īsti nav. Pensiju fondi piedāvā dažāda riska pensiju plānus un savā starpā konkurē, kuram gada ienesīgums būs labāks, jo šo ieguldījumu var gana viegli pārvietot no viena fonda uz citu.
Lai aplūkotu ienesīgumu (2023. gada janvāris pret 2022. gada janvāri), LTV ieskatījās vairākos pensiju plānos. Piemēram, "SEB bankas" plāna "Sabalansētais" ienesīgums bija -8,50%, bankas "Luminor" plāna "Sabalansētais" -11,60%, "Swedbank" pensiju plāns "Stabilitāte" -10,80%.
Tātad nauda šajā laika posmā nevis vairota, bet pat zaudēta.
Tiesa, šie paši plāni citā periodā, piemēram, 2020. gada janvāris pret 2019. gada janvāri, ir uzrādījuši pozitīvus rādītājus: "SEB banka" +8,22%, "Luminor" +6,91%, Swedbank +4,61%.
Bankas šo naudu izvieto akcijās vai obligācijās, vai abos divos. Un ienesīgums tiek saistīts ar procesiem pasaulē. Piemēram, 2022. gada mīnusus banka "Luminor" skaidroja šādi: "Iebrukums Ukrainā ir nesis neaptveramus zaudējumus ukraiņiem un ievērojami palielinājis ģeopolitisko neskaidrību visā pasaulē. (..) Kopš militārā konflikta sākuma finanšu tirgi visā pasaulē ir reaģējuši negatīvi – ar izpārdošanu akciju tirgos un strauju naftas un citu izejvielu cenu kāpumu.(..) Finanšu tirgi tāpat kā ekonomika ir cikliski – pēc recesijas seko augšupeja, un ilgtermiņā ekonomiskā izaugsme ir ar pozitīvu tendenci."
Te gan jāņem vērā valsts iesaiste, ļaujot daļu no ieguldījuma atgūt ienākumu nodokļa atmaksas veidā. Līdz ar to -10% var vēl nenozīmēt zaudējumus kopsummā.
Depozīti
Depozīts ir naudas noguldīšana bankā, kas par to maksā procentus. Lielākais pluss ir skaidrība un saprotamība, kā arī faktiski nekādu risku. Procenti pēdējā laikā ir auguši, kas kredītņēmējiem ir slikta ziņa, bet noguldītājiem – laba.
"Kopumā ir tā, ka mēs pēdējā pusotra gada laikā redzam, ka ļoti strauji ir augušas procentu likmes pasaulē: ASV, arī Eiropā. Eiropas Centrālā banka augstās inflācijas rezultātā ceļ šīs likmes. Un tad, pirmkārt, mēs to izjūtam savos kredītmaksājumos.. (..) No otras puses, šim pašam procesam vajadzētu notikt arī ar mūsu noguldījumu likmēm, jo bankas šobrīd var atļauties kopumā maksāt noguldītājiem par to naudiņu, ko mēs ieliekam depozītā," skaidroja "Signet Bank" "Investment Banking" pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare.
Kādas ir likmes? Piemēram, LTV sazvanītais "Bigbank" klientu konsultants piedāvāja 5000 eiro noguldījumam uz gadu 3,25% likmi, kas nozīmē iespēju pēc gada papildus saņemt 162,5 eiro.
Lai nevajadzētu apzvanīt visas bankas, lielisks palīgs ir Latvijas Bankas apkopojums.
14. jūnija dati liecina, ka gada noguldījumu procentu likme "BigBank" ir jau 3,5%; tikpat arī "Swedbank". Nākamā augstākā ir 3,25% "Signet Bank" un "Rietumu bankai". Tikmēr "Reģionālajai investīciju bankai" tikai 2%. Atšķiras arī minimālā noguldījuma apmērs.
Domājot par naudas uzticēšanu konkrētai iestādei, būtiski ir pārbaudīt, vai šāda iestāde atrodas Latvijas Bankas uzraudzībā. Piemēram, "BigBank" izcelsmes valsts ir Igaunija.
"Mūs un pārējās komercbankas Latvijā uzrauga Latvijas Banka. Un tas, protams, dod ieguldītājiem zināmu drošību par to, ka kāds vienmēr no malas raugās, lai bankas ievērotu visas noteiktās prasības. Un, protams, šis noguldījumu garantiju fonds. Katrs cilvēks, kurš līdz simts tūkstošiem iegulda vienā kredītiestādē, zina, ka šos 100 000 viņš, ja nu kaut kas notiek ar to banku, tomēr dabūs atpakaļ," skaidroja Janvare no "Signet Bank".
Tātad šeit ir valsts regulēta aizsardzības.
Savukārt procentu apjoms nav liels, lai arī audzis.
Turklāt depozītu gadījumā valsts nevis piemaksā, bet ietur 20% no procentos nopelnītās naudas.
Krājobligācijas
Tāpēc vairāki eksperti kā labāku zema riska alternatīvu piedāvā nevis naudu glabāt depozītos, bet aizdot to Latvijas valstij, pērkot krājobligācijas.
"Krajobligacijas.lv" klientu konsultants skaidroja, ka mājaslapā lietotājam ir jāreģistrējas, jāaizpilda anketa. "Šobrīd, jā, komercbankās ir mazāki šie procenti. Jūs šobrīd tātad investējat savā valstī. (..) Jums nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jums nav nekas jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā, jo šīs ir valsts krājobligācijas," skaidroja konsultants.
Kādas ir likmes? 15. jūnija piedāvājumā, pērkot obligācijas uz 12 mēnešiem, likme ir 3,9%.
"Šis ir faktiski, gribētos uzsvērt, bezriska instruments, jo tas ir valsts vērtspapīrs. Un es domāju, ka mēs šobrīd neviens negaidām, ka Latvijas valsts nepildīs savas saistības pret iedzīvotājiem," norādīja Janvare no "Signet Bank".
Tas esot arī labs sākums ieguldījumu iesācējiem. Uz to norādīja Latvijas Bankas Kapitāla tirgus uzraudzības pārvaldes vadītājs Kristaps Soms: "Izprast mehāniku, kā tas strādā, kā es varu nopelnīt."
Praktiķis un medija "Investoru klubs" izpilddirektors Kaspars Peisenieks to arī vērtēja kā labu ieguldījumu īstermiņā: "Ja mēs gribētu saņemt līdzvērtīgu pēcnodokļu ienesīgumu bankas depozītā, tur būtu jābūt 4,8. Protams, šādas likmes šobrīd nav. (..) Ja jums interesē viens gads, man liekas, nav drošāku un labāku variantu, kā šis."
Obligācijas ik pa laikam izlaiž arī privāti uzņēmumi un pārdod tās biržā.
Zelts
Varbūt pirkt un naudu krāt zeltā? Piemēram, sludinājums portālā "Ss.com" kāds pārdod zelta stieņus, piebilstot: "Labākā aizsardzība pret inflāciju".
"Nopelnīt tur ne vienmēr sanāk, bet tur vienmēr sanāk saglabāt. (..) Tas ir jūsu mieram. (..) Te runa ir par 10 gadiem un 20 gadiem. Tādā perspektīvā tie izaug parasti līdz 50 vai pat 100%. Pats galvenais, ka jums būs miers." (..) Un šo stieni varat kabatā ielikt. To pat sunīši muitā neatrod. Tie meklē banknotes, tagad jūs nevarat pārvest naudu, bet šo lietu viņi neatrod," slavēja tirgotājs.
Stieņus viņš esot pircis pats 2012. gadā, toreiz vēl latos, un samaksājot aptuveni 1400 eiro par vienu. Kopumā nopircis aptuveni par 2000 eiro, tagad pārdod par aptuveni 3000 eiro, kas esot tirgus cena. Turklāt, ja izdodas zeltu pārdot privāti, ieguvums ir tas, ka ir iespējams izvairīties no nodokļa maksāšanas no peļņas, reklamēja zelta pārdevējs.
Kā īsti pārliecināties, vai zelts ir īsts? "Tas nav sarežģīti patiesībā. Pirmkārt, zelts ir ļoti blīvs metāls. Un, ja ļoti pacensties, tad ar devītklasnieka zināšanām ir iespējams noteikt, vai tas ir zelts vai nav. Kā minimums, izmērot tilpumu, svaru un izrēķināt vismaz aptuveno blīvumu. Ļoti bieži tie viltojumi, kas pastāv, taisīti no kaut kāda absolūti cita metāla, un pie līdzīga svara tas aizņem daudz vairāk vietas," skaidroja Zelta oficiālā tirgotāja SIA "Tavex" valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko.
Savukārt zeltam kā investīcijai īstermiņā tirgus svārstās, bet izdevīgāk esot ilgtermiņā. "Nu ļoti vienkāršs piemērs, ja cilvēks iegādājās zelta unci 2013. gadā un pārdod šobrīd, pēc 10 gadiem, tad nopirka aptuveni par 1100 eiro un šobrīd pārdod aptuveni 1850. Protams, mēs neviens nevaram garantēt, ka vēsturiski arī turpmāk kustēsies tā cena, bet, ieskatoties tā retrospektīvi garāku periodu, tā tas ir bijis, jā," sacīja Arhipenko.
Viņš arī uzsvēra "neatkarību no trešās puses": "Tev tavs kapitāls ir taustāms, rokās, tu pats to pārvaldi, tu pats lem par to, kur glabāt, kā to pārvietot. (..) Zelts ir ļoti likvīds. Likvīds nozīmē ātri un vienkārši realizējams."
Bet ko saka ar zelta tirgošanu nesaistītie?
Piemēram, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka zelts tomēr nav tā labākā izvēle: "Tas ir jāapdrošina vai jātur kaut kādā glabātuvē, vai risks, ka to nozog, vai kā savādāk… Tās ir izmaksas principā. Un tā nauda nestrādā. Zelts nerada jaunu zeltu. (..) Nu, ir jau cilvēki, kas investē beisbola fotogrāfijās un visādās pastmarkās un kaut kādās citās lietās, kurām pašām nav nekādas vērtības, vērtība ir tikai citu cilvēku acīs."
Ieguldījumu brokeru sabiedrība
Pēdējos gados kļūst arvien populārāks kļūst ieguldījumu brokeru sabiedrības ar investīciju piedāvājumu ar gada likmi 13%.
Platforma ar nosaukumu "ViaInvest" piedāvā investīcijas vērtspapīros, kas esot nodrošināti ar uzņēmuma "Via SMS Group" un tās kompāniju izsniegtiem aizdevumiem, kas faktiski ir "ātrie kredīti". Proti, cilvēks aizdod naudu platformai, kas tālāk izsniedz "ātros kredītus", un kad klients šo kredītu atdod, naudu, pirmkārt, saņem šī platforma un pēc tam investors.
"Šobrīd esam pārgājuši uz jauno investīciju produktu – šobrīd 180 dienas ir maksimālais investīcijas termiņš. Bet tas var mainīties, bet šobrīd tās ir 180 dienas," skaidroja "Viainvest" konsultants.
Kāds ir risks, piemēram, ja klients "ātros kredītus" neatdod? "Tieši riski nav, jo šobrīd jau līdzekļi ir pasargāti. Vienīgais risks, kas var notikt, ir līdzekļu atmaksa var būt mazliet ilgāk, nekā ieplānots, atkarībā no tā, cik ātrā laikā aizdevējs atdos šos līdzekļus konkrēti aizņēmuma platformai," sacīja konsultants.
Nauda esot pasargāta. 20 000 eiro ir maksimālā summa, uz kuru var pretendēt ieguldītājs, ja nu ar šo uzņēmumu kas notiek. Bet šī aizsardzība neattiecas uz pašu darījumu.
Līdzīga principa platforma ir "Mintos", "Twino", kas arī ir Latvijas Bankas uzraudzībā.
"Mēs piedāvājam ieguldīt investoriem, cilvēku valodā, tas būtu aizdevums, kas ir izsniegts uzņēmējdarbībai. Mums ir divi aizņēmumi. Aizdevumu izsniedzēji pašlaik viens ir Polijā, viens ir Vjetnamā. Un mēs viņiem piešķiram biznesa aizdevumu, ko viņi tālāk izmanto, lai sniegtu aizdevumus savām privātpersonām, kas ir Vjetnamas un Polijas iedzīvotāji. (..) Mums arī visa tā statistika ir ļoti, ļoti solīda, visi aizdevumi tiek atmaksāti bez nekādiem kavējumiem," stāstīja "Twino" konsultante.
Latvijas Banka to vērtē kā augsta riska produktu. "Ja nav īsti pārliecības par savām zināšanām vai izpratnes par to, kas īsti tas ir par produktu, ko nozīmē ar kredītiem nodrošināts vērtspapīrs, ja nav skaidrības, tad, iespējams, labāk šobrīd tādos produktos ieguldījumos neinvestēt," sacīja Latvijas Bankas Kapitāla tirgus uzraudzības pārvaldes vadītājs Kristaps Soms.
Pūļa finansēšana
Un vēl ir tā saucamās pūļa finansēšanas platformas, piemēram, "Lande", kas izsniedz aizdevumus lauksaimniekiem un aizdodamo naudu salasa no ieguldītājiem. Tā var aizdot naudu Cēsu novada zemnieku saimniecībai "Mazvieķi", kas atrodas Zosēnu pagastā un kam vajag aptuveni septiņarpus tūkstošu apgrozāmajiem līdzekļiem. Aizdevuma termiņš – divi gadi, un ieguldītājiem solītā likme 10% gadā.
"Ir tāds vērtējums kā "loan to value", [..] tas nozīmē to, ka tā naudiņa, ko cilvēks vēlas aizņemties, nepārsniedz 60% no ieķīlātās, no ķīlas summas vērtības," skaidroja "Lande" konsultante.
"Mazvieķu" gadījumā pat 30%. Kā vēsta apraksts, viena no ķīlām ir saimniecības 115 aitas. Ķīla esot viens ieguldījumu drošības garants.
"Lande" sakās vērtējam aizdevumu saņēmējus. "Nav tā, ka mēs vienkārši izsniedzam un viss, – mums ir izvērtēšanas sistēma. Tas notiek pārdošanas nodaļas pusē. Un katrs klients iziet cauri tādām kā juristu pārbaudēm, arī jurists pieslēdzas un paskatās, vai mēs varam potenciāli šim klientam konkrētajā pieprasītajā summā izmaksāt," stāstīja konsultante.
Te gan jāpiebilst – ja ar šādu aizdevumu var nopelnīt 10%, tas nozīmē, ka pats zemnieks maksā vēl lielākus kredīta procentus, jo starpnieks arī grib savu daļu. Kādēļ viņš neiet uz banku, kur aizdevumi lētāki? To "Lande" publicitātes video skaidroja kāda jaunā saimniece: "Vasaras sākumā bija nepieciešams paplašināt saimniecību un iegādāties 18 gaļas liellopus. Vairākas bankas kredītu atteica, un vērsos pie "Lande"."
Pēc līdzīga principa var ieguldīt jaunu māju būvniecībā, piemēram, platforma "Bulkestate", "Estateguru".
Piemēram, kāda ciema 36. etapam vajadzīgi 50 000 eiro; ieguldījuma termiņš ir 12 mēneši, gada likme 12%. Nepieciešamais kredīts veido 55,9% no ķīlas summas.
"Šie aizdevumi ir riskantāki nekā depozīts, jo jums ir jāsaprot, ka, teiksim, tā ir aizdota nauda aizņēmējam un viss kaut kas var gadīties. Piemēram, mums nesen bija situācija aizņēmējiem – durvis ražotāji veselu gadu nevarēja atvest, un tad, protams, bija ļoti lieli kavējumi. Un, protams, tā tas gadās, bet tas viss tiek atrisināts un to durvju dēļ ēku nevarēja nodot ekspluatācijā un dzīvokļus nevarēja atdot, lai atgrieztu to aizdevumu. Jā, bet tas viss ir atrisināts, un agri vai vēlu tas risinās," zināja teikt "Estateguru" konsultants.
Attiecībā uz noguldītāju finansiālo aizsardzību – šajos gadījumos tādas nav un nav arī plānota. Vienlaikus Eiropas iegulas līmenī panākta vienošanās, ka vajag uzraudzību no regulatoru puses.
"Kolektīvās finansēšanas platformām tas regulējums ir ļoti jauns. Ir pārejas periods līdz pat novembrim, kad šīs platformas tā kā zem vienota Eiropas Savienības kopīga unificēta regulējuma tiks nolicencētas un pilnveidotas. Dažās dalībvalstīs mēdz būt nacionālie regulējumi, bet tas atkal nav kopīgais," skaidroja Soms no Latvijas Bankas.
Piemēram, minētā platforma "Estateguru" nupat ir saņēmusi darbības atļauju Igaunijā un ir paziņojusi par pakalpojumu sniegšanu arī Latvijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ļāvusi tai turpināt darbu bez licences pārejas periodā līdz 10. novembrim. Ja licences nebūs, šādu pakalpojumu piedāvāt nedrīkstēs.
Tātad šādu ieguldījumu ienesīgums ir 10–13% gadā, bet jau pats likmes apmērs liecina, ka risks augsts.
Arī pārstāve no platformas "Bulkestate", kas arī aizdod māju būvniecībai, atzina augstos riskus: "Nemelosim un, saglabājot caurspīdīgumu, jā, kovids mūs ļoti ietekmēja, tāpat kā karš Ukrainā. (..) Somijā uzņēmums deklarēja maksātnespēju un bankrotu, un šobrīd mēs strādājam ar juristiem un advokātiem no Somijas, risinām šo, lai investori tiktu pie visas savas naudas un procentiem. Par procentiem mēs nezinām, par pamatsummu pilnā apmērā – arī ne. Bet mēs darām visu iespējamo, lai šī naudiņa netiktu zaudēta. (..) Bet, ja jūs vēlaties kaut ko drošāku, tad es ieteiktu aprunāties ar savu banku, viņi piedāvās finanšu konsultācijas, kur parunāt par ieguldījumiem. Varbūt pat izskatīt kaut kādus ETF, kas ir indeksu fondi, tur ir mazāka atdeve, bet viņi ir izteikti drošāki."
Akciju tirgi
Mūsdienās, attīstoties tehnoloģijām, akcijas var pirkt un pārdot ikviens. Neiztiek gan bez starpniekiem, bet viss ļoti pieejami. Viens veids ir caur savu banku, atverot tajā noguldījumu kontu, savukārt otrs – izmantot dažādas platformas. Bet būtiski, lai tās būtu zem regulatoru lupas. Latvijā redzamākās, kas atrodamas arī Latvijas Bankas mājaslapā, ir "Oanda TMS Brokers" un "Admiral Markets".
"Mēs esam brokeru kompānija, un ko tas nozīmē: piemēram, ja jūs gribētu ieguldīt naudu, jūs, izmantojot mūsu kompāniju, jūs varat nopirkt kaut kur akcijas. Bet mēs esam tā kā pa vidu starpnieki starp jums un tirgu," skaidroja "Admiral Markets AS" konsultante.
Viņi gan neko ne iesaka, ne garantē, bet nodrošina vien iespēju investēt. Viņu ieguvums ir komisijas naudas par darījumiem. Jāņem vērā, ka neviens un nekur šādus ieguldījumus neaizsargā un neko arī negarantē. Tiesa, šī platforma piedāvā tādu kā treniņu ar virtuālo naudu.
Baltijas birža
Sākt var arī ar Baltijas mērogu, akcijas pērkot Baltijas biržā. "Swedbank", piemēram, ir iespējams iegādāties Baltijas akcijas bez komisijas maksas, un portfelim līdz 100 tūkstošiem eiro nav nekādas glabāšanas maksas. Attiecīgi Baltijas akcijas ar 500–1000 eiro mēs varam diezgan mierīgi pat jau likt vairākas akcijas iekšā un saveidot savu mazo portfelīti un redzēt, kā tas viss svārstās, mainās," norādīja "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks.
Svarīgi sākt ar mazumiņu, nevis ar lielu vēzienu. "Ir jāpierod arī pie tām svārstībām. Es nerunāju par risku tādu, ka ir pilnībā iespējams zaudēt. Jā, atsevišķos gadījumos tā ir, bet tas tomēr ir diezgan reti, bet runa ir par to, ka notiek svārstības, cenas mainās. Un, ja mēs iesākam ar visu summu, kas ir, un pēkšņi nokrītas par 20–30% kādā laika periodā, mēs, iespējams, pie šādas pirmās pieredzes nobīstamies, visu pārdodam, pasakām, ka tas ir kazino, un visu labu, atā," sacīja Peisenieks.
Tā kā šis ir ilgtermiņa pasākums, pacietība atmaksājoties. Peisenieks norādīja uz "Madara Cosmetics" stāstu: "Tie, kas jau no sākuma noticēja šim stāstam, tā pirmreizējā kotācija biržā notika par cenu, ja nemaldos, tad 6,25 eiro. Pēdējā cena ir tuvāk 18 eiro." Tātad pašlaik tās aptuveni trīs reizes vērtīgākas."
Savs svārstību stāsts bijis arī Latvijas uzņēmumam "SAF Tehnika", kura akcijas cena 2018. gada vasarā bija 4 eiro, tad pusgada laikā nokrītas līdz 2,5 eiro, bet pašlaik viena akcija maksā aptuveni 12 eiro. Tātad piecos gados +200%.
Arī Lietuvas uzņēmumam "Apranga" piecos gados līkne uz augšu, igauņu būvniekam "Merko Ehitus" – arī uz augšu, bet Tallinas ostas akcijas šļūkušas lejā.
Šāda veida ieguldījumos vērts analizēt, kas varētu notikt ar katru uzņēmumu nākotnē, kādi tam ir plāni, vai un kā tas attīstīsies. Jo tie tuvāki, jo labāk to var novērtēt.
"Piemēram, "SAF Tehnikas" gadījumā mēs to ikdienā redzam medijos, un tajā plašajā telpā mēs redzam runasvīru Normundu Bergu, un mēs varam arī saprast, vai tas, kā viņš runā, kā viņš rīkojas, vai tās ir tās vērtības, kuras mēs saprotam, kā viņš dara biznesu, un vai mēs šajā stāstā gribam piedalīties. Un tas bieži vien arī ir šis veids, kā mēs varam piedalīties," sacīja Peisenieks.
Tiesa, Latvijas uzņēmumi Baltijas biržā ir absolūtā mazākumā. Pašreizējās valdības iecere – vajag, lai būt vairāk. Pirmkārt, caur biržu uzņēmumi var piesaistīt papildu naudu, otrkārt, daudziem iedzīvotājiem tas būtu arī papildu stimuls investēt.
"Lai uzņēmums startētu biržā, tam, pirmkārt, ir jābūt šim attīstības stāstam. Jo investors iegulda tāpēc, lai nopelnītu. Tātad uzņēmumam ir jāspēj pastāstīt, kāpēc investēt tieši manā uzņēmumā, ko es ar to naudu darīšu. Otrs – uzņēmumā ir jābūt profesionālai valdei, padomei, kas spēj gan šos mērķus formulēt, gan arī šos mērķus piepildīt un arī atskaitīties par darbu," norādīja "Nasdaq Riga" fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
Kā iespējamos biržas nākotnes dalībniekus min "airBaltic", "Conexus Baltic Grid", arī vairākus Rīgas pašvaldības uzņēmumus. Interesi par dalību biržā izrādījis uzņēmums "Rīgas satiksme", "Rīgas ūdens", kā arī "Rīgas namu pārvaldnieks". Ja tā notiks, tad ikviens varēs pirkt to akcijas un, braucot Rīgas tramvajā, teikt – šajā uzņēmumā esmu akcionārs, un cerēt, ka tā vērtība augs.
Nodoklis un komisijas maksa
Jāatzīmē – pērkot un pārdodot akcijas, peļņā ir jādalās ar valsti jeb jāmaksā 20% nodoklis. Te gan ir nianse – nodoklis jāmaksā tikai gadījumā, ja šos ieguldījumus izņem un vairāk, nekā iemaksāja, bet, ja neizņem, var turpināt un turpināt investēt no jauna.
Vēl būtiski – jāpievērš liela uzmanība darījumu komisijas maksām.
"Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki tirgo vērtspapīrus caur platformām – pārsvarā komisijas ir mazākas, jo vietējās bankās tirgot vietējos Baltijas vērtspapīrus šobrīd… Ir bankas, kurās ir principā pilnīgi bez maksas iespējams. Bet, ja mēs vēlamies tur biežāk tirgot par salīdzinoši mazām summām varbūt Vācijas vai ASV akcijas, tad ir jāmaksā salīdzinoši lielas komisijas, un šīs platformas ir tās, kas sniedz iespēju to izdarīt lētāk," skaidroja Kristiāna Janvare no "Signet Bank".
Pieredzes stāsts
Skaidrojot, kā tas darbojas, "Aizliegtais paņēmiens" izmēģināja testa rīku, lai palūkotos uz to, kas notiktu, ieguldot iedomātu summu kādos uzņēmumos. Iedomātie 5000 eiro ieguldīti "Google", "Microsoft", "Facebook", "Amazon", arī "Tesla" un farmācijas uzņēmuma "Pfizer" akcijās, tad vēl aviokompānijas "Boeing" vācu "BMW", arī apdrošinātāja "Allianz" un franču bankas "PNB Paribas" akcijās.
Izmēģinājums sākts 23. maijā, divas dienas vēlāk ir +250 eiro, bet 31. maijā peļņa sarukusi jau līdz 128 eiro. Tad atkal kāpums un atkal kritums.
Savā pieredzē padalījās arī praktiķis akciju pirkšanā Rūdolfs Budze, pēc nodarbošanās mūziķis. Sākumā rūpīgi krājis, licis naudu arī depozītos, tad pamēģinājis pirkt kriptovalūtas un esot iegrābies.
"Ir tāds teiciens: tad, kad taksists saka, ka ir jāpērk bitkoins, tieši tas nav jādara, jo tad skaidrs, ka visi ir pārņemti ar šo. Un tad kaut kas nav labi, ka tirgus ir pārsātināts. 2017. gadā kripto bija laikam populārajā vidē tāds pirmais nopietnais bums. Tad es nopirku bitkoinu, tur nebija baigi daudz, samaksāju kādus 250 eiro, bet tāpat tā brīža pīķī. Un tad tu skatījies, kā tev tā vērtība tur piecas, sešas reizes nokrīt," pastāstīja Budze.
Tad viņš iegādājies "Olainfarm" akcijas, kad šis uzņēmums vēl bija biržā, un nopelnījis. Nopelnījis arī uz uzņēmuma "Spotify" akcijām.
"Mans lielākais veiksmes stāsts bija "First Majestic Silver Corp", tādas Amerikas sudraba raktuvju uzņēmums. Tur es savulaik piefiksēju simtprocentīgu peļņu," pastāstīja Rūdolfs.
Šobrīd viņš akcijas pērk caur brokeri Šveicē. "Mana filozofija ir tāda, ka brīvajiem līdzekļiem ir jāstrādā tavā labā, jo citādi ļoti elementāri – ja tu naudu turi zeķē, to apēd inflācija," sacīja Budze.
Rūdolfs atklāja, kāds viņam ir ienesīgums: "Viens fonds man ir šobrīd sarkanā krāsā, -2,66% kopš investīciju brīža. Cits fonds man ir +9,64, un vēl viens +13,15. To jau arī sauc par to diversifikāciju – nevar likt visas olas vienā groziņā. Attiecīgi viens, kā redziet, ir nokrities, bet tie divi pārējie to atsver."
Vai viņš seko līdzi un pārdzīvo katru dienu? "Nē, nē, nē. Vairs nē. Sākumā jā, bet pēc tam tu pierodi un saproti, – lai dzīvo savu dzīvi."
Akciju indeksi
Bez zināšanām šī visa faktiski ir laimes spēle. Ne velti ir speciālisti – brokeri, kas ar to nodarbojas ik dienu, iegūstot pieredzi un praksi. Un tad var arī prognozēt un sajust, kas notiks ar kādām akcijām, bet arī ne vienmēr.
"Nekad nav iespējams dot tādus absolūtus paziņojumus: šī nozare ir droša, šī nozare ir nedroša. Notiek attīstības viļņi. Kādā brīdī, teiksim, pirms simts gadiem vairāk vai mazāk dzelzceļš bija industrija, kas attīstījās pasaulē, ASV un daudz kur citur, un tur bija lielas investīciju iespējas. Pēc tam kādā brīdī dzelzceļš bija pēdējais, kur varēja investēt," sacīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Tāpēc Rungainis iesaka – labāk nevis pirkt uzņēmumu akcijas atsevišķi, bet indeksus. Tie ir sava veida grozi, kuros ir apkopotas daudzas uzņēmumu akcijas.
"Ir pierādīts, ka vērtība ir nevis raustīt, mēģināt uzminēt, kad cenas ies uz augšu vai uz leju, bet atrasties tirgū. Jo 85% gadījumu vēsturiskā pieredze rāda, tirgus iet uz augšu, bet 11% gadījumu iet uz leju. To jūs nevar uzminēt, kad ir kas, mēģināt to nooptimizēt ir nereāli. Ir jāatrodas tirgū. Un katru mēnesi vajag likt iekšā kaut kādu summiņu, papildināt kontu," skaidroja Rungainis.
"Ja mēs paskatāmies uz ilgtermiņa vidējiem rādītājiem, tad lielākie pasaules akciju indeksi, kā, piemēram, "S&P 500" ilgtermiņā vidējais ienesīgums ir 8–9% gadā," norādīja "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks.
Kopumā būtiskais princips – investēt iespēju robežās. "Cik cilvēks var atļauties, 10% no mēneša ienākumiem. Varbūt kāds mazāk, kāds vairāk.
Svarīgi ir uzkrāt, svarīgi ir atlikt, svarīgi ir investēt un pārvērst to par ieradumu. Jo ātrāk to sāk, jo labāk, jo vairāk investē, jo labāk," sacīja Rungainis.
Un vēl brīdinājums – akciju vēsturiskais ienesīgums negarantē tādu pašu ienesīgumu nākotnē.
