Pēc COVID laika mīkstinātajiem tēriņu noteikumiem ir stājušies jaunie ES fiskālie noteikumi, un ir vairāk jādomā par ilgtermiņu. Ieteikumi Latvijai neatšķiras no tiem, kas izskanējuši iepriekšējos gados par reformām, kohēzijas programmu ieviešanu, darbaspēka prasmju precīzāku pielāgošanu, administratīvo šķēršļu mazināšanu, bet šogad visā Eiropā nācis klāt liels uzsvars uz konkurētspējas stiprināšanu.
Latvijai ieteikts strādāt pie nodokļu bāzes palielināšanas – lai atrastu papildu finansējumu veselībai un sociālajai aizsardzībai, jo joprojām ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem.
"Komisija nediktē Latvijai – tieši kādi nodokļi būtu jāceļ, bet tie ir kapitāla un nekustamā īpašuma nodokļi un ēnu ekonomikas samazināšana. Vai tas risināms ar PVN likmes celšanu – tas ir Latvijas pašās ziņā," sacīja Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).
Tikmēr EK pārmeta Francijas un Itālijas valdībām par pārāk lieliem tēriņiem. Tās ir starp septiņām ES valstīm, pret kurām sākta tā sauktā pārmērīga budžeta deficīta procedūra, kas ir pirmais solis ilgā procesā, pirms jebkura dalībvalsts var tikt iejaukta un rosināta veikt korektīvus pasākumus.
Jau vairākus gadu desmitus ES ir noteikusi dalībvalstīm mērķus – saglabāt gada deficītu 3% robežās no IKP un kopējo parādu 60% robežās no ražošanas apjoma.
Šos mērķus neievēroja, kad tas bija ērti, dažreiz pat tādas valstis kā Vācija un Francija, kas ir lielākās bloka ekonomikas. Francijas gada deficīts pērn bija 5,5%. Pēdējos gados tādi ārkārtēji apstākļi kā COVID-19 krīze un karš Ukrainā pieļāva iecietību, taču tagad tas ir beidzies. Vai šis solis ietekmēs Francijas vēlēšanas – komisārs bija piesardzīgs, komentējot – kā taupība un labējo popularitāte korelē.
"Paskatieties, kas notika nesenajās vēlēšanās. Ir teorija – ja mazāki valdības izdevumi, tad vairāk balso par ekstrēmiem spēkiem. Bet mēs nenākam no mazu izdevumu perioda. Tātad politiskās galējības pēdējās vēlēšanās nav saistītas ar valdības izdevumiem. Manuprāt, šī teorija nav pilnībā pierādīta," pauda Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Francijas ekonomika 2024. gadā pieaugs ar salīdzinoši lēnu tempu jeb 0,8% no IKP – lēnāk nekā Latvijā.
Pārmērīga budžeta deficīta procedūru ir pamatoti sākt pret Franciju, Beļģiju, Itāliju, Ungāriju, Maltu, Poliju un Slovākiju, teikts EK paziņojumā.
Šīm septiņām valstīm budžeta deficīts pārsniedzis 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi pārkāpjot ES noteiktās prasības. EK oficiāli ierosinās sākt pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret šīm septiņām valstīm ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē jūlijā.
Komisija norāda, ka vislielākais budžeta deficīts pērn bijis Itālijā (7,4% no IKP), Ungārijā (6,7%), Rumānijā (6,6%), Francijā (5,5%) un Polijā (5,1%).
EK bloka dalībvalstis par noteikto fiskālo prasību pārkāpšanu oficiāli brīdina pirmo reizi kopš brīža, kad 2020. gadā šī prasība tika atcelta saistībā ar koronavīrusa pandēmiju un enerģētikas krīzi, jo valstis steidzās atbalstīt uzņēmumus un mājsaimniecības ar valsts finansējumu.
Tad ES divus gadus pārskatīja šos budžeta noteikumus, lai padarītu tos praktiskāk piemērojamus un dotu lielāku rīcības brīvību investīcijām tādās svarīgās jomās kā aizsardzība.
Taču divi galvenie šo noteikumu mērķi saglabājušies – valsts parādsaistības nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, bet budžeta deficīts – 3% no IKP.
