Solidaritātes nodevu Lietuvā noteica pagājušajā gadā Eiropas Centrālās bankas strauji paaugstināto procentlikmju dēļ, kas bankām deva iespēju gūt milzīgu virspeļņu. To aprēķina no tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz bankas vidējos ienākumus pēdējo četru gadu laikā par vairāk nekā pusi.
Seima Budžeta un finanšu komisijas vadītājs uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi, un arī banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā. Savukārt finanšu ministre Gintare Skaiste atgādināja, ka banku virspeļņas rādītāji joprojām ir augsti, neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas lēmumu sākt likmju samazināšanu.
Nākamgad ieņēmumi no šī nodokļa būšot zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būtiski. Saskaņā ar Lietuvas bankas datiem, komercbankas pērn solidaritātes nodevā samaksāja 256 miljonus eiro, bet šogad summa būs apmēram 220 miljoni eiro.
Pret nodevu turpina iebilst komerciestāžu pārstāvji un daļa ekonomistu.
