Ministrijā norāda, ka 2022. gada martā SM bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas saturēja informāciju par izmaksu pieaugumu "Rail Baltica" projektā. Tomēr SM atzīmē, ka šī ziņojuma tālāku virzību apturēja tā laika satiksmes ministrs Linkaits, vēlāk valdībā iesniedzot informatīvo ziņojumu, kurā bija norādītas zemākas aplēses par projekta izmaksām.
Attiecīgi ziņojumā, kas bija sagatavots 2022. gada martā, norādīts, ka 2021. gada cenās projekta finanšu resursu deficīts Latvijas aktivitāšu īstenošanai varētu būt sasniedzis 1,6–1,7 miljardus eiro un ka projekta Latvijas aktivitāšu kopējās izmaksas sasniegušas 3,4 miljardus eiro, informē SM.
Taču no Tiesību aktu portālā pieejamās informācijas ministrija secinājusi, ka šīs ziņojuma versijas iesniegšanu Ministru kabinetā apturējis Linkaits. Tā vietā Ministru kabineta sēdē 2022. gada 24. maijā tika skatīta jauna ziņojuma versija, kurā norādīta atšķirīga informācija par "Rail Baltica" projekta izmaksu deficītu.
SM pārstāvji vērš uzmanību, ka izmainītajā ziņojuma versijā norādīts, ka deficīts 2016. gada cenās varētu būt sasniedzis 0,64–0,74 miljardus eiro un ka kopējās projekta Latvijas aktivitāšu izmaksas būšot 2,4 miljardi eiro.
Savukārt, balstoties uz šā gada 11. jūnijā izskatīto informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā, SM atzīmē, ka jau 2021. gada iekšējās aplēses par "Rail Baltica" projekta izmaksām Latvijas aktivitātēm bija sasniegušas gandrīz piecus miljardus eiro.
Ministrija šādus secinājumus pauž, ņemot vērā starptautiskā kopuzņēmuma "RB Rail" sniegtās aplēses par tā brīža tehnisko projektu datiem, papildinot, ka nav skaidrs, kādēļ Linkaita iesniegtajos ziņojumos netika norādīta pilnvērtīga un aktuāla informācija par projektam nepieciešamo investīciju pieaugumu.
Vienlaikus Valsts kontroles (VK) publicētajā ziņojumā norādīts, ka lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami bijis iesaistīts Ministru kabinets, kā arī VK secinājusi, ka SM ir apstiprinājusi projekta tvēruma izmaiņas, taču ne visos gadījumos Ministru kabinets ir ticis informēts par izmaiņām, salīdzinot ar sākotnēji apstiprināto, šo izmaiņu pamatojumu, ietekmi uz projekta kopējām izmaksām un valsts budžetu, atzīmē SM.
Lai nodrošinātu caurskatāmību par "Rail Baltica" projekta līdzšinējo ieviešanu un pārvaldību, SM ir sākusi atslepenot dokumentus, kuriem iepriekš bija noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Savukārt pārmetumiem nepiekrīt bijušais ministrs Linkaits.
"Ikviens ministrs, lasot kādus ziņojumus, izdara savas korekcijas šajos te dokumentos atbilstoši tam, ar kādu pārliecību viņš ir gatavs iet uz Ministru kabinetu. Es esmu iedziļinājies visos un katrā dokumentā, ko Satiksmes ministrija ir virzījusi uz Ministru kabinetu. Tāpēc esmu gatavs atbildēt par katru dokumentu un vārdu, kas ir katrā konkrētā dokumentā," sacīja Linkaits.
Visi atslepenotie informatīvie ziņojumi ir pieejami SM mājaslapā.
Konkrētus atbildīgos par projektu Saeima plāno noskaidrot tās parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Šajā ziņā diskusijas bija izraisījusi cita bijušā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība) izvirzīšana darbam tajā, no kā gan beigās viņa pārstāvētā frakcija atteikusies. Turpmāk šim jautājumam aktīvāk gatavi pievērsties esot arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti. Valsts kontroles ieskatā tieši parlamenta uzmanības trūkums projektam līdz šim bijis viens no tā defektiem.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
