Situācija, kad nekvalificētie Latvijas iedzīvotāji ir spiesti strādāt mazāk nekā par minimālo algu, jo viņi maz ko prot un viņiem nav lielas izvēles, ir, kā nesen teica premjers Krišjānis Kariņš, "mūsdienu verdzība". Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Natālija Konopecka paskaidroja, ka norma tikusi pieņemta, lai būtu sociālās garantijas cilvēkiem, kuriem ir mazi ienākumi, un lai cilvēki būtu sociāli nodrošināti.
Praksē viss ir sarežģītāk. Tagad variants "piestrādāt uz pusslodzi" (vai vēl mazāku slodzi) dažām iedzīvotāju kategorijām var kļūt gandrīz neiespējams, saka Rus.lsm.lv aptaujātie darba devēji.
Risks saņemt "laimes vēstuli". No VID
Dace dzīvo stundas brauciena attālumā no Rīgas, vasaras sezonā populārā ciematā. Līdz pensijai atlikuši mazāk nekā desmit gadi. Vēl nesen viņai bija trīs darba vietas. Viņa mazgāja grīdas divos vietējos veikaliņos un vēl vienā, kas atradās nedaudz tālāk. Visur – oficiāli. Katrā objektā par faktisko darbu pāris stundas dienā iznāca apmēram 150 eiro mēnesī – kopā nedaudz mazāk par minimālo algu 500 eiro. (Tas ir pilnībā reālistisks algu līmenis arī galvaspilsētā. Piemēram, sludinājumā par sētnieku pieņemšanu darbā "Rīgas namu pārvaldniekā" algas atkarībā no objekta sākas no 59 eiro pirms nodokļu nomaksas, ir arī varianti par 180 un 266 eiro).
Jūnijā, pirms "nodokļu reformas" – obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas jaunās kārtības stāšanās spēkā – Daci vienā no trim veikaliem atlaida. Pārējie darba devēji pagaidām apdomā, taču nav izslēgts, ka viņa zaudēs arī tos.
Atbilstoši jaunajām normām, ja cilvēks, strādājot vairākās vietās, kopā saņem mazāk par minimālo algu, starpība līdz minimālajam sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēram jāpiemaksā visiem darba devējiem solidāri proporcionālās daļās. Daces gadījumā tādas piemaksas būtu pavisam nelielas, apmēram seši eiro mēnesī no katra darba devēja. Kāpēc viņu tomēr atlaida? Dace īsti nezina.
Iespējams, darba devējs nesāka iedziļināties jaunajos noteikumos un nosprieda, ka viņam vienam par Daci jāmaksā viss sociālais nodoklis tāpat kā no pilnas minimālās algas. Šādā gadījumā starpība būtu būtiska – no 150 eiro algas sociālo iemaksu (34,09%) summa ir 51 eiro, bet no 500 eiro algas – jau 170 eiro.
Vai, gluži otrādi, šis veikaliņa īpašnieks iedziļinājās. Un iedomājās iespējamo – un atbilstoši jaunajam likumam pilnīgi parastu – situāciju. Ja apkopēja darba devējam stāsta nepatiesību, ka strādā vēl divās darba vietās un ka sociālais nodoklis par viņu gandrīz nav jāpiemaksā, darba devējs kļūst par VID parādnieku, turklāt par parādu uzzina nevis uzreiz, bet ar lielu aizkavēšanos, un pa to laiku parāds jau būs kļuvis krietni lielāks.
Konkrēts piemērs: no 1. jūlija jūs esat pieņēmis cilvēku, lai viņš nedaudz piestrādātu (piemēram, uzkoptu telpas piecas stundas nedēļā), un oficiāli maksājat viņam 150 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Darbinieks jūs informē – līdz ar citiem ieņēmumiem viņam ir minimālā alga, un "lieko" sociālo nodokli par viņu piemaksāt nevajadzēs. Bet īstenībā citu darba vietu viņam nav – vai nu nebija brīdī, kad pieņēmāt viņu darbā, vai arī viņš tajās pārtraucis strādāt jau pēc tam.
Par to, ka jums par darbinieku bija jāmaksā sociālās iemaksas kā no minimālās algas – apmēram 170 eiro mēnesī, tātad vairāk nekā pati alga, jūs varat uzzināt no VID decembra beigās, saņemot paziņojumu EDS. Tātad gandrīz pēc pusgada.
Un jums būs jāpiemaksā vēl 120 eiro sociālais nodoklis par katru trešā ceturkšņa mēnesi, kopā 360 eiro. Kā arī – 120 eiro par katru viņa nostrādāto pilno mēnesi arī ceturtajā ceturksnī. Kopā – apmēram 700 eiro (algas nodokļa kalkulators atrodams šeit).
Ja jums paveiksies un cilvēks sāks strādāt nevis no 1. jūlija, bet no septembra beigām (tātad nevis ceturkšņa sākumā, bet tā pašā pēdējā dienā), tad jūs varēsiet uzzināt patiesību par viņu, vēlākais, pēc diviem mēnešiem un trim nedēļām (21. decembrī). Būs jāpiemaksā vairāk nekā 300 eiro.
Ko atbildēja VID
Iznāk, ka darba devējs aprakstītajā gadījumā tiks finansiāli sodīts par svešiem grēkiem? Pēc visa spriežot, nodokļu dienestā šo Rus.lsm.lv jautājumu uzskatīja par retorisku un uz to neatbildēja.
Toties tur pavēstīja, ka VID nevar iepriekš darīt zināmu darba devējam, vai viņa padotais (piemēram, tikko darbā pieņemtais) saņem algu citās vietās un vai par viņu būs jāpiemaksā sociālās iemaksas.
Tātad var uzticēties un riskēt. Vai arī regulāri pārbaudīt – pieprasīt (ne pilnīgi likumīgi) darbiniekam, lai viņš parādītu savu profilu EDS, un tā pārliecināties par to, vai viņam ir citas darbavietas. Vai arī jau iepriekš šādus darbiniekus uzskatīt par "toksiskiem" un nepieņemt darbā vispār.
Tomēr arī pēdējais variants biznesam var izrādīties traumatisks.
Stāsts par kādu veikaliņu
Piemērs no tā paša ciemata – veikaliņš, kas ir populārs gan starp vietējiem, gan starp vasaras sezonas atpūtniekiem. Sortiments – pārtika, alkohols, cigaretes, minimāla saimniecības preču izvēle. Telpas mazas (atbilstoši "kovida" noteikumiem drīkst ienākt ne vairāk kā viens pircējs). Viena kase, tātad pircējus apkalpo viens cilvēks. Pavisam viņu, strādājošu maiņās, ir trīs – pati veikaliņa saimniece un vēl divas vietējās iedzīvotājas. Darba laiks vasarā – no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā, bez brīvdienām. Pavisam – 98 stundas nedēļā. Īpašniece un vēl viena pārdevēja nedēļā nostrādā paredzētās 40 stundas un saņem nedaudz vairāk kā minimālo algu. Trešā darbiniece strādā gandrīz pusslodzi – 18 stundas nedēļā.
Tagad veikaliņa saimniece domā, ko ar šo trešo darbinieci darīt.
Maksāt sociālo nodokli kā no minimālās algas – tie ir lieki 85 eiro mēnesī, un mazajam biznesam provincē šāda summa ir ļoti jūtama.
Atlaist trešo darbinieci un strādāt divatā – pirmkārt, būtu smagi, otrkārt, arī ļoti dārgi, jo par virsstundām atbilstoši likumam jāmaksā divkāršā apmērā (saimniece apgalvo, ka algas "aploksnēs" nemaksā).
Saīsināt veikala darba laiku (par 2,5 stundām dienā un/vai slēgt to vienu dienu nedēļā) arī būtu riskanti, saka īpašniece. Iemesli ir vairāki – pirmkārt, apgrozījuma kritums. Tas laika ziņā ir neprognozējams – piemēram, karstumā pēc saldējuma un kolas nāk no rīta līdz vakaram. "Autobusi ar lietuviešiem", kas spēj uzreiz dot gandrīz vai dienas apgrozījumu, arī atbraukuši neprognozējami – gan deviņos no rīta, gan trijos pēcpusdienā. Otrs faktors – piegādes. Piemēram, piens un tā produkti (kefīrs, biezpiens u. c.) ir populārs segments sortimentā. Taču atbilstoši pašreizējiem nosacījumiem piegādātājs ātri bojājošos produktus ved tikai tad, ja tiek pasūtīts zināms minimālais daudzums. Ja būtu saīsināts darbalaiks, to varētu nepaspēt realizēt, un tad būtu jāpasūta prece nepārdodamā daudzumā un jācieš zaudējumi, vai arī jāpāriet uz citiem, daudz mazāk izdevīgiem piegādes nosacījumiem.
Ko darīt, saimniece vēl nezina, toties viņai ir visnotaļ konkrēts viedoklis par "Rīgas kungiem", kuri rakstījuši jauno likumu.
Un stāsts nav tikai par veikaliem
Jaunās problēmas vislabāk redzamas, kā piemēru aplūkojot mazos veikaliņus, taču tās attiecas ne tikai uz tirgotavām "ar vienu pārdevēju". Tās rada galvassāpes principā visiem, kuri izmanto "īslaicīgo darbaspēku", Rus.lsm.lv norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. Viņa organizācijā ir daudz biedru arī no mazpilsētām un nelieliem ciemiem. Bieži vien pircēju plūsma viņiem ir maza. Mēdz būt, ka pie kases pastāvīgi atrodas viens pārdevējs, taču kādam laiku pa laikam jāierodas veikt palīgdarbus. Tagad tā ir problēma, saka Danusēvičs: "Ja apkopēja atnāk uz vienu stundu dienā, loģiski, ka viņai pilna slodze neiznāk. Līdzīga situācija ir kafejnīcām, viesu namiem. Es nesen biju viesu namā Medumos, tas ir neliels, tikai četri numuri.
Cilvēkam, kas nāk tos uzkopt, pilna slodze nekādi neiznāk. Tas ir nepareizi, ka īpašnieku būtībā soda par to, ka viņam ir mazais bizness."
Ir ģimenes, kurās viens pieaugušais strādā un nodrošina ģimeni, bet otrs piestrādā tik, cik var vai grib. Piespiest visus strādāt vai nu pilnu maiņu, vai sēdēt mājās, ir nepareizi, uzskata Danusēvičs: "Jautājums par to cilvēku sociālo apdrošināšanu, kuri nestrādā pilnu maiņu un saņem mazāk par minimālo algu, ir jārisina. Taču citādi. Tomēr pagaidām no darba tirgus faktiski tiek izstumti tie cilvēki un tās profesijas, kur nav nepieciešama pilna darba diena."
Meklējam "mundru pensionāru"
Varētu šķist, ka vienkārša izeja darba devējam ir darbā ar algu, kas mazāka par minimālo, pieņemt studentus vai pensionārus. Arī pirmās un otrās grupas invalīdus, daudzbērnu vecākus (ar trīs un vairāk bērniem) vai par trim gadiem jaunāku bērnu vecākus. Uz šīm grupām neattiecas jaunā prasība maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā no minimālās algas (pilns izņēmumu saraksts atrodams VID vietnē - pdf). Un, kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, sludinājumos par pieņemšanu nekvalificētā darbā ar daļēju slodzi nereti tiek minētas mērķa grupas – "meklējam studentu" vai pat "vajadzīgs mundrs pensionārs".
Praksē šis variants nav no vieglākajiem, ja bizness strādā nevis Rīgā, bet provincē, kur jebkādus darbiniekus, pat nedalot grupās, atrast ir problemātiski. Un arī Rīgā situācija ir atkarīga no uzņēmuma lieluma un profila.
Valsts abi lielākie mazumtirdzniecības tīkli paziņoja, ka tiem nepilnas slodzes darbinieku problēma nav īpaši aktuāla. Darbinieku, kas saņem mazāk par minimālo algu un kuri turklāt nepieder izņēmumiem (skolēni, studenti, pensionāri un citi), ir ļoti nedaudz, Rus.lsm.lv pavēstīja "Maxima Latvija" un "Rimi Latvia" preses dienestos. Cik daudz ir tādu, par kuriem tomēr būs jāpiemaksā, negribēja atklāt nevienā no tiem.
"Strādāt nepilnu darba laiku visbiežāk izvēlas gados vecāki cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, studenti vai jaunie vecāki," pastāstīja "Rimi" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers. Par daudziem no viņiem (ja tie ir pensionāri un invalīdi) nebūs jāpiemaksā.
Valstī lielākajā picēriju tīklā "Pica Lulū" ir nodarbināti apmēram 200 cilvēku, un par 15–20 no viņiem ir jāveic papildu sociālās iemaksas.
"Kopumā tāpat ir nepatīkami, ka valdība ir pieņēmusi šādu lēmumu, jo ne visi var strādāt pilnu slodzi, līdz ar to nopelnīt vismaz 500 eiro mēnesī. Var būt gadījumi, kad darbinieks pazūd vai neiznāk darbā un mums par viņu nāktos maksāt minimālās iemaksas [neatkarīgi no faktiski nostrādātā]. Mēs nevaram piespiest visus strādāt pilnu slodzi, un paši pēc tam dabūjam šādu "sodu" – jāpiemaksā,"
saka "Pica Lulū" direktore Maija Zariņa.
"Turpmāk, veicot atlasi, ļoti pievērsīsim uzmanību, cik daudz darbinieks var strādāt, un pieņemsim darbā uz pilnu slodzi vai tos, kas mācās. Esošos labos darbiniekus, kas šobrīd nenostrādā pilnu slodzi, neatbrīvosim no darba, bet strādāsim pie atlases turpmāk, lai jaunie darbinieki atbilstu jaunajiem nosacījumiem, lai nav jāveic minimālās iemaksas. Žēl, ka darbu turpmāk grūti vai neiespējami būs atrast kādam, kuram tas tik ļoti nepieciešams, bet dažādu iemeslu dēļ cilvēks nevar strādāt pilnu slodzi. Es domāju, ka tas var veicināt ēnu ekonomiku," piebilst Zariņa.
Tīklā "Hesburger" ir sezonālā specifika. Vasarā gandrīz visi saņem vairāk par minimālo algu, savukārt rudenī situācija kardināli mainās un daudzi meklē iespējas nedaudz piestrādāt – dažas dienas nedēļā. Kā saka "Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela, tās ir arī jaunās māmiņas. Tomēr, ja bērnam ir vairāk nekā trīs gadi, uz vecākiem jau attiecas prasība par minimālo sociālo nodokli.
"Mēs vēlamies nodrošināt iespēju mūsu darbiniekiem katram individuāli plānot darba grafiku atbilstoši viņu vajadzībām, taču pie esošajām izmaiņām tas varētu būt izaicinoši," norāda Salmela.
"Ir jāveic pārrunas ar esošajiem darbiniekiem, lai noskaidrotu, vai un pie kādām grupām tie pieder, lai noteiktu, cik liels sociālo iemaksu apjoms mums kā darba devējam provizoriski būtu jāveic."
Pašvaldības uzņēmumā "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) mazāk par minimālo algu saņem apmēram 13% darbinieku (kolektīvā ir vairāk nekā divtūkstoš cilvēku). Atlaist, piemēram, jau minētos sētniekus, kuri par neliela objekta uzkopšanu saņem mazāk par minimālo algu, uzņēmumā neplāno, Rus.lsm.lv sacīja preses sekretāre Una Grenevica: "Darba tirgū jau tā ir liela kadru problēma, to nepietiek. Tāpēc maksāsim par šiem cilvēkiem tādu sociālo nodokli, kāds norādīts likumā."
RNP vienmēr cenšas šādiem cilvēkiem piedāvāt apkalpot vairāk objektu, lai tie, kuri vēlas, varētu strādāt ar pilnu slodzi un saņemt ne mazāk kā minimālo algu, saka Grenevica. Taču, ja cilvēks pats vēlas strādāt mazāk, tad ir iespējama situācija, kad par sētnieku, kurš saņem 59 eiro algu, uzņēmums veiks 170 eiro sociālās iemaksas, tāpat kā no 500 eiro algas, apstiprina preses sekretāre.
Neredz problēmas
Savulaik šo likumu parakstījušais prezidents Egils Levits jau pēc tā stāšanās spēkā aicināja koriģēt nodokļu izmaiņas attiecībā uz pašnodarbinātajiem un nepilnu slodzi strādājošajiem. Tomēr premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka problēma drīzāk ir tāda, ka cilvēki līdz galam nesaprot jauno sistēmu. Viņš solīja, ka, ja jaunajā sociālo iemaksu veikšanas kārtībā atklāsies nepilnības, tās tiks labotas. Tomēr pagaidām viņam informācijas par šādām nepilnībām nav, uzsvēra Kariņš.
Vai jaunās normas pieņēmušie likumdevēji ir ņēmuši vērā atbildes reakciju? Piemēram, ka darba devēji izvairīsies pieņemt cilvēkus, lai viņi nedaudz piestrādātu? Uzklausījis šo Rus.lsm.lv jautājumu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstibai"/"Par!") pats sev uzdeva citu jautājumu – kāpēc tas tika izdarīts? Un pats uz to atbildēja: "Lai būtu taisnīgāk pret visiem nodokļu maksātājiem."
Bondars, šķiet, nesaprata arī piemēru ar darbinieku, kurš var nepareizi informēt savu darba devēju par citiem saviem ienākumiem un attiecīgi par to, ka par viņu nav jāpiemaksā sociālais nodoklis. "Darba devējs taču par to var pajautāt savam darbiniekam, vai ne? Taču, ja viņš nesaka patiesību, viņš ir negodīgs, vai ne? Un acīmredzot darba ņēmējs būs ieguvējs, jo viņš noskaidros, ka darba devējs nav godīgs, viņš taču negrib tādu cilvēku savā komandā, vai ne?" loģisko ķēdīti izveidoja Bondars.
- Un kad viņš to noskaidros?
- Kad pienāks maksāšanas diena, vai ne?
Kurš saņem mazāk par minimālo algu
85,9 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vidējā alga (no kuras tika maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas) 2020. gadā nepārsniedza 100 eiro mēnesī, Rus.lsm.lv uzzināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses dienestā.
- Vēl 58,4 tūkstošiem iedzīvotāju tā bija no 100,01 līdz 200 eiro.
- 75,1 tūkstotim cilvēku – no 200,01 līdz 320 eiro.
- 53,6 tūkstošiem cilvēku – no 320,01 līdz 400 eiro.
- 98 tūkstošiem cilvēku – no 400,01 līdz 500 eiro.
Tādējādi 367 tūkstošiem cilvēku alga 2020. gadā bija mazāka par minimālo vai vienāda ar to, turklāt vismaz 270 tūkstošiem tā bija ne vairāk par 400 eiro. Šajā skaitā VSAA iekļauj visus sociāli apdrošinātos, tostarp arī pašnodarbinātās personas, kuras sociālās iemaksas par sevi veic pašas.
Kad jums piezvanīs VID
"VSAA triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina [obligātās sociālās apdrošināšanas] minimālās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam par darba ņēmējiem, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo to Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Darba devējs informāciju par aprēķinātajām minimālajām iemaksām saņems elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vienas darba dienas laikā," pavēstīja VSAA sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalna-Jaunbērziņa (sīkāk par termiņiem var uzzināt šeit)
Datums, līdz kuram VSAA sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam:
- par III ceturksni – 20. decembris;
- par IV ceturksni – 20. marts;
- par I ceturksni - 20. jūnijs;
- par II ceturksni – 20. septembris.
