ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels norādīja, ka Ukrainas graudu eksporta apturēšana nozīmē, ka simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē tiks liegti galvenie pārtikas produkti. Bads tiek izmantots kā ierocis, un tā ir viena no sliktākajām lietām, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins varējis izdarīt.
Savukārt Īrijas premjerministrs Leo Varadkars paziņoja, ka
ES paplašinās Ukrainas graudu eksporta sauszemes maršrutus caur solidaritātes joslām vai caur tās kaimiņvalstīm.
ES amatpersonas arī turpinās atbalstīt Turcijas un ANO centienus panākt Krievijas piekrišanu pagarināt vienošanos. Tomēr tas ir maz ticams, jo Maskava dara visu iespējamo, lai apturētu kravu plūsmu.
Tam spilgtākais apliecinājums ir gaisa triecieni pa ostas pilsētām Odesu un Mikolajivu. Pilsētas apšaudītas divas naktis pēc kārtas, nodarīti postījumi ostu infrastruktūrai. Kremlis neslēpj uzbrukuma mērķi — Kijiva eksporta koridoru it kā izmantojot "kaujas mērķiem".
KONTEKSTS:
17. jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no vienošanās, kas Ukrainai nodrošināja iespēju turpināt lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.
2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.
Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.
Ukrainas graudu eksports atsākās tikai 2022. gada jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk.
