ĪSUMĀ:
- LTVC vadītāja: Veikalos Baltijas valstīs pārtikas cenām šobrīd ir tendence samazināties.
- Latvijā būtiski sarukušas piena produktu cenas; lētākas arī dažas eļļas un lētā maize.
- Tirgotāju asociācija: Ir preču grupas, kur cenas turpina kāpt; cenu kāpums nav apstājies.
- Konkurences padome: "Lidl" ienākšana Latvijā bremzēja pārtikas cenu kāpumu.
- LOSP: "Lidl" atšķirībā no citiem tīkliem, neprasa piegādātājiem papildu maksājumus.
- LTVC vadītāja: Latvijas pārtikas mazumtirdzniecībā arvien trūkst vēl viena liela spēlētāja.
Krasi sarūk piena produktu cenas
Pēc Krūzīša teiktā, elektrības un siltumenerģijas cena pērn pieauga četras reizes; sadārdzinājās arī darbaspēka izmaksas, tāpat vairāk nācās maksāt par iepakojumu, izejvielām. Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, inflācija bija viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Taču pēdējā laikā cenu pieaugums pārtikas segmentā mazinās.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzina, ka veikalos Baltijas valstīs pārtikas cenām šobrīd ir tendence samazināties. Ļoti būtisks cenu samazinājums ir piena produktiem, arī dažām eļļām, izņemot olīveļļu, kam cena turpina kāpt, bet saulespuķu eļļa kļuvusi lētāka pat par aptuveni 40%.
"Tendence ir uz [cenu] samazinājumu tiem produktiem, kuriem arī pasaulē cena samazinās. Ne visiem produktiem cenas pasaulē samazinās, un ne visiem pie mums," teica Gulbe.
Piemēram, maizei cena Latvijā kopumā nesamazinās, atsevišķiem maizes veidiem pat paaugstinās, taču sarukusi cena lētākajai maizei, piebilda LTVC vadītāja. "Tas droši vien ir tāpēc, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti ierobežota."
Kāda būs sausuma ietekme uz cenām
Runājot par sausuma ietekmi uz pārtikas produktu cenām rudenī, Gulbe uzsvēra, ka situācija Latvijā cenas veikalos ietekmē minimāli, taču arī Eiropā un pasaulē valda karstums un sausums. "Tur nekas labs nenotiek, un Ukrainas dambja uzspridzināšana arī lielu pārtikas ražošanas apgabalu izsita no sliedēm," norādīja Gulbe, piebilstot, ka šo notikumu iespējamo ietekmi uz pārtikas cenām rudenī varēs redzēt vēlāk.
Viņa arī pauda, ka pašlaik visas puses – ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji – mēģina teikt, ka sausums būs iemesls cenu kāpumam. Tomēr arī Latvijas reģionos ir ļoti dažāda situācija, un citviet pat raža esot labāka nekā iepriekšējā gadā.
"Sausums atstās iespaidu noteikti, bet zem šī karoga nav jāsāk staigāt un teikt – tūlīt visam kāps cenas," rezumēja Gulbe.
Atsevišķi ražotāji grib celt cenas
LPTA vadītājs norādīja, ka nav tā, ka pārtikas cenas Latvijā samazinās – ir "veselas preču grupas, kur pārtikas cenas aug". Viena no tām ir svaigā gaļa un gaļas pārstrādes produkti.
"Saņemam pa pilnu apjomu [pieprasījumus] par cenu paaugstinājumu, protams, tirgotāji [to] bremzē. (..)
Šobrīd ir vesela virkne, arī bez gaļas produktiem, pat konserviem pieprasījumi par cenu paaugstinājumu. Augļiem un ogām ir cenu paaugstinājums. Principā šis process nav apstājies," teica tirgotāju pārstāvis.
Pēc viņa teiktā: pārtikas cenas, kas strauji pieauga tieši pagājušajā gadā, šobrīd ar atsevišķiem izņēmumiem nav samazinājušās. "Mēs neesam saņēmuši no pārstrādātājiem šādu samazinājumu, bet atsevišķās preču grupās esam saņēmuši preču paaugstinājumu," klāstīja Krūzītis.
Viens no retajiem pārtikas ražotājiem, kas ir samazinājis cenas dažiem saviem produktiem, ir "Dobeles dzirnavnieks", piebilda asociācijas vadītājs.
"Lidl" ienākšana bremzēja cenu kāpumu
Konkurences padomes (KP) Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane atzina, ka KP uzsākusi kopumā trīs izpētes pārtikas mazumtirdzniecības jomā. Vienā no tām KP vērtē to, kā veidojas pamatproduktu – olas, piena, gaļas, zivju – cenas, sākot no lauksaimnieka līdz tirgotājam. Šajā pētījumā iesaistīti desmit lielākie pārtikas tirgotāji. Pagaidām par šo izpēti ir pāragri izdarīt kādus secinājumus.
Pēc KP pārstāves sacītā, citā tirgus uzraudzības lietā KP vērtē koncentrācijas līmeni pārtikas mazumtirdzniecības segmentā.
"Patiešām pēdējo septiņu, astoņu gadu laikā abas lielās ķēdes ['Rimi" un "Maxima"] aizņēma ap 60% tirgus, bet kopš "Lidl" ienācis Latvijā, viņu tirgus daļa par kādiem 8%–9% ir samazinājusies uz "Lidl" rēķina, kura tirgus daļa šobrīd ir ap 10%. Varētu teikt, ka "Lidl" ienākšana Latvijā ir savas korekcijas veikusi. (..)
Ja "Lidl" nebūtu ienācis, tad arī tā konkurence joprojām būtu ne tik saspīlēta un tās cenas, ko mēs redzam lielveikalu tīklos, pieļauju, ka varētu būt par kādiem procentpunktiem augstākas, nekā tās ir šobrīd," sacīja Uljane.
Arvien trūkst liela spēlētāja
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Guntis Gūtmanis atzina, ka nozarē iesaistīti stāstījuši – "Lidl" ir ļoti strikta preču piegādes politika, bet tam ir viens liels pluss – tas atšķirībā no citiem pārtikas lieltirgotājiem neprasa nekādus papildu maksājumus.
"(..) Ir citas ķēdes, kur ir dažādi maksājumi par izvietojumu plauktā, par reklāmu avīzē, par reklāmu tur, par džinglu. Un tie ir tie maksājumi, kurus vēl papildus maksā pārstrādātājs vai piegādātājs un tā ir tā lielā atšķirība no dažādiem tīkliem," norādīja Gūtmanis.
KP pārstāve atzina, ka pircēji vēršas KP, ja ir aizdomas par negodīgām cenām. Taču ražotājiem "ir diezgan spēcīgs baiļu faktors".
"Ražotājiem vienmēr ir argumenti – ja arī jūs [Konkurences padome] nepateiksiet, kas mēs esam, lielveikali vienalga varēs saprast, kurš ir piegādātājs. Diemžēl situācija ir tāda, ja ražotājs vēršas pie mums ar datiem, kas varētu liecināt par negodīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek īstenota no lielveikalu tīklu puses, tad beigu galā lielveikali var izvērst pretpasākumus," teica Uljane.
LTVC vadītāja piebilda, ka Latvijā arvien trūkst vēl kāda liela pārtikas tirgotāja, jo ""Lidl" nav tas pats, kas "Maxima" un "Rimi", tā ir cita veikalu sistēma, tas ir pavisam savādāks veikals".
Viņasprāt, valdības pārstāvjiem jādodas uz citām Eiropas valstīm un jāaicina lielās pārtikas ķēdes ienākt Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības segmentā, bet mazajiem pārtikas tirgotājiem jādod lielāki bonusi.
