Apmēram 600 kravas auto Latvijas lielākajā robežšķērsošanas punktā Terehovā gaida savu kārtu, lai iebrauktu Krievijā. Šajā kravā uz kādu Krievijas lidostu tiek vesti dzērieni un cigaretes. Sankciju pārkāpums tas nav. Citas kravas dodas tālāk – uz Centrālāziju. Muitas darbinieki pārbauda, vai ir pierādījumi, piemēram, samaksas dokumenti, kas apliecinātu, ka prece nonāks valstī, kas nav Krievija. Tas gan nenozīmē, ka tas ir patiesais galamērķis.
"Jārēķinās ar to, ka Krievija ir vienā muitas savienībā ar to pašu Kazahstānu vai Kirgizstānu, un,
pat ja krava nonāk Kazahstānā vai Kirgizstānā un tiek atmuitota, tālāk šķēršļi tās nonākšanai Krievijas Federācijā vairs nebūs mūsu kontroles zonā,"
skaidroja Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Trešās valstis, viņu uzņēmumi un partneri ir jākonsultē, jāizglīto, vērtē ārlietu ministre Braže, kas pēc tikšanās ar šo valstu pārstāvjiem pauda pārliecību, ka viņi vēlas nodarboties ar legālo tirdzniecību un sankcijas nepārkāpt. Latvijas uzņēmēji nav tie biežākie uz robežas pieķertie sankciju pārkāpēji, bet jāizglīto arī vietējie, pauda ministre:
"Lai viņi ievērotu gan sankciju likuma burtu, gan jēgu tam visam. Jo jēga ir Krievijas militāro spēju samazināšana, Krievijas kara veikšanas samazināšana."
Muitnieki ir gandarīti par jūnija beigās apstiprināto sankciju paketi pret Baltkrieviju. Ministre gan atzina, ka viss, ko gribējusi Latvija, tajā nav iekļauts. Ar Eiropas Savienību būs jāmeklē kompromiss par to, kuram sankciju kontrole jāfinansē.
"Virsstundas ir milzīgas kolēģiem gan no muitas, gan robežsardzes. Jādomā, kādā veidā ar to strādāt. Jo šobrīd mēs to sponsorējam no valsts budžeta," sacīja Braže.
Eiropas Savienības atbalstu meklēs arī ārējās robežas sargāšanai no hibrīduzbrukuma – robežpārkāpējiem. Aizvadītajā diennaktī to skaits bijis šogad rekordaugsts – no Baltkrievijas Latvijā nelegāli centās iekļūt 81 persona.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret Maskavu ieviestas vairākas sankcijas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar arvien jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
