Skaistkalnes pagastā vienā no zemnieku saimniecības "Baltiņi" kartupeļu laukiem pakāpeniski ievāc sezonas vidējo šķirņu ražu. Lauka malā traktora piekabē sabērts izrakto kartupeļu kalns, bet saimnieks Mārtiņš Pētersons rāda, ka novāktajos laukos vietām ir izteikti sausa augsne, jo šajā reģionā šovasar trūcis lietus.
"Šī situācija ar kartupeļiem ir atkarīga no reģiona. Mēs jau līdz jūlija vidum mocījāmies ar sausumu, un agro kartupeļu bija mazāk sausuma dēļ. Tagad, vācot kartupeļus, liekas, ka ir tāda vidēja raža, un savukārt par vēlajiem kartupeļiem ir jāskatās, jo tā raža veidojās tieši tad, kad šeit bija sausums un tieši tajā brīdī uznāca arī lietavas. Ja tās lietavas būtu bijušas trakākas, tad mums arī būtu kā Dobelē un Jelgavā viss ūdenī, un tad būtu slikti, bet šobrīd izskatās, ka tas bija līdz ar…, ka ūdens stāvēja tikai zemajās vietās uz īsu brīdi," stāsta Pētersons.
Kopumā saimniecībā kartupeļus audzē 100 hektāru platībā un ap 15 hektāros no tiem ir agrās šķirnes, kuras šogad izdevies ievākt īpaši agri, pat pirms Jāņiem.
Tāpēc pirmos sezonas kartupeļus saimniecībai izdevies realizēt arī ar augstāku iepirkuma cenu – apmēram 45 centi kilogramā, bet patlaban cena ir tāda pati kā pērn – ap 30 centi par kilogramu. Tiesa gan, tā vēl varētu svārstīties rudenī, prognozē lauksaimnieks.
"Šobrīd cena ir tāda pati kā iepriekš, bet es domāju, ka oktobrī tā strauji nokritīs, jo mēs, visticamāk, sapratīsim, ka kartupeļi neglabājas. Tad tas notiks līdz Ziemassvētkiem un tad ar jauno gadu, iespējams, var sākties cenu kāpums. Taču tad ir jautājums, vai kartupeļi būs, jo es arī nezinu, vai mūsu saimniecībā šogad kartupeļi labi glabāsies vai ne. Tā ir tāda mīkla katru gadu," atzīst lauksaimnieks.
Jautāts, vai to uzzinās pēc mēneša, aptuveni septembra beigās, Pētersons saka: "Jā, jo arī pērn mums bija līdzīga situācija vienā no laukiem, kur viss izskatījās labi un kombainā tikai pa kādam bojātam, bet ievedām iekšā, tad pastāvēja trīs nedēļas un oktobrī sākām just, ka ir smaka kartupeļu bērumā. Kartupeļi sāka bojāties. Un, paskatoties kladē, tad tā arī bija pērn, ka augusta beigās nolija lietus, 2–3 dienas pastāvēja ūdens vagās un uznāca 25–30 grādu temperatūra, un tad ir tas laiks, kad to baktēriju dabū."
Savukārt zemnieku saimniecības "Ziedi" saimniecei Lidijai Lūriņai lauki ir Dobeles novada Bērzes pagastā, kuru stipri skāra vētra jūlija nogalē. Lietavās cietuši ap 150 hektāri nenokulto ziemas kviešu lauku un arī kartupeļi 22 hektāru platībā, kur ilgstoši arī pēc vētras stāvēja lietus ūdens. Saimniece stāsta, ka audzē gan agrās, gan vēlās šķirnes un novākta bija tikai apmēram trešdaļa lauku.
"Ūdens palēnām aiziet, bet kartupeļi jau tur iekšā ir sapuvuši, vismaz kādi 80%. Mums šeit nolija apmēram 200 milimetri 24 stundās. Nekad dzīvē tā nav bijis. Ar laivu varēja braukt!
Kartupelis nedrīkst ūdenī stāvēt vairāk par vienu, nu, divām diennaktīm, bet viņš jau nostāvēja 8 vai 9 dienas. Kartupeļus neviena firma negrib apdrošināt, un otrs ir tas, ka par vienu kartupeļu lauka hektāru jāmaksā aptuveni... es nezinu, kā tagad ir precīzi, bet ap 1000 eiro. Es neapdrošinu, es esmu cilvēks uz pašrisku."
Arī zemnieks Skaistkalnes pusē tieši kartupeļu laukus neapdrošina, bet saimniecība apdrošina labības laukus, jo piedāvājums šajā sektorā ir saistošs. Taču no likstām, kuras reizēm skar arī kartupeļu laukus, drīzāk varētu pasargāt lauksaimniecības riska fonda iecere, secina zemnieki.
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle lēš, ka organizācijas biedriem Zemgales pusē lietavās pilnībā noslīkuši ap 100 hektāri kartupeļu platības un vēl tikpat lielā platībā nav zināms, kāda būs ražas kvalitāte. Riska fondu sauc par nākotnes risinājumu, bet arī patlaban aicinās nozares ministriju meklēt atbalsta iespējas.
"Kā biedrība esam sagatavojuši un jaunnedēļ izsūtīsim vēstuli par to, ka mums arī ir biedri lielie kartupeļu un sēklu audzētāji, kam, lai saņemtu subsīdijas, ir jānodrošina konkrēts daudzums no hektāra, kas tagad ir izslīcis. Mums ir padomā, kā to var risināt, neiesaistot nekādus budžetus un nav jātērē lieki finanšu resursi. Tas ir arī viegli nosakāms, ja cilvēks ir iesniedzis fotogrāfiju ar konkrētu lauku un tas ir zem ūdens, tad viņš gribēdams nevarēs nodrošināt tās desmit tonnas sēklas no hektāra, jo viņas jau tagad tur ir sapuvušas. Tad šāda pretimnākšana, es domāju, šobrīd būtu tieši laikā."
Arī citos reģionos bijis gana liels nokrišņu daudzums, kas ietekmēs kopējo rudens kartupeļu ražu, ko vēl vāks septembrī. Taču Kraukle vērtē, ka arī mazāks vietējo kartupeļu apjoms tirgū kopējo cenu būtiski neietekmēs.
Šogad Latvijā samazinājušās pārtikas kartupeļu platības par aptuveni 500 hektāriem.
