Tas, ka nākamā gada valsts budžeta veidošanas process būs saspringts, bijis zināms nu jau kādu laiku. Un to vēl vairāk pamatojušas neiepriecinošās Finanšu ministrijas prognozes.
"Šis būs viens no grūtākajiem budžetiem. Vismaz manā laikā, kamēr es esmu politikā, šis būs viens no sarežģītākajiem budžetiem," sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Skaitļi, no kuriem vadās valdība, veidojot budžetu, pasliktinājušies dažādos aspektos.
Salīdzinot ar pirms gada plānoto, iekasēts mazāk nodokļos, piebremzējusies ekonomikas attīstība.
Ašeradens apgalvoja, ka citās Eiropas valstīs situācija, veidojot 2025. gada budžetus, esot pat vēl bēdīgāka:
"Mēs neesam tādā situācijā, ka mums būtu eksakti, tūlīt jāsāk tāda liela izmaksu griešana. Skaidrs, ka mēs varam manevrēt ar vienām vai otrām izmaksām, bet tā, ka mums būtu jāsaka tūlīt "tā, mīļie draugi, tagad ņemiet tur 10 miljonus nost, tur 10 miljonus nost vai simtos miljonu" – nē, tādā situācijā mēs pagaidām vēl neesam."
Lielu skaidrību par valdības plāniem šodien neieviesa arī premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"):
"Es vēl negribu spriest un runāt par budžeta vienošanos. Bet mēs noteikti skatīsimies uz visu publisko valsts pārvaldi kopumā. Un ne tikai uz ministrijām, bet arī uz kapitālsabiedrībām. Tā ka šobrīd – jā, tā konceptuāli virzāmies uz priekšu.
Ja mums kaut kas ir jāmaina, tad vairāk tā būs publiskā puse. Šobrīd par jaunu nodokļu celšanu vēl neesam diskutējuši."
Tikmēr konkrēta rīcība – nodokļu celšana – jau sekojusi abās pārējās Baltijas valstīs. Galvenokārt ar mērķi finansēt pieaugošos aizsardzības izdevumus.
"Mēs redzam, ka kaimiņvalstis ir rīkojušās, un daudz izlēmīgāk. Tur var piekrist vai nepiekrist vienam otram lēmumam. Bet tur ir aptuveni skaidrs, par ko ir runa. Šobrīd mēs joprojām turpinām cerēt, ka viss atrisināsies, neko nedarot," sprieda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Finanšu ministrs atzīmēja, ka pēdējais datums, līdz kuram jātiek skaidrībā par izmaiņām nodokļos, esot 15. septembris.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.
