Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no ZZS atjaunojis diskusiju, kā budžeta grūtībās izmantot banku aizvien lielas peļņas iespējas. Jūnijā koalīcijā atkal izskanēja ideja uz diviem gadiem – 2025. un 2026. – kredītiestādēm ieviest virspeļņas nodokli ar iespējamiem ieguvumiem valsts budžetā ap 100 miljoniem eiro.
"Un tas ir nevis tāpēc, ka bankas būtu īstenojušas agresīvu kreditēšanas politiku vai finansējušas Latvijas tautsaimniecību, bet Eiropas Centrālās bankas paaugstināto kredītu procentu likmju dēļ inflācijas ierobežošanai. Es šodien neredzu citu veidu, kā iet ar tādiem stingrākiem nosacījumiem," pauda Valainis.
Valainis gan vēl jūnijā šādu pieeju neatbalstīja, taču nu rosinājis virspeļņas nodokli bankām noteikt individuāli. Kādai bankai palielinot kreditēšanu, samaksāto nodokli varētu atprasīt. Ekonomikas ministriju atjaunot šo diskusiju mudinājis nepietiekamais kredītu pieaugums pēdējā gada laikā. Nevis vēlamie 10%, bet 3%.
Birokrātiskus riskus, individuāli bankām nosakot virspeļņas nodokli, saskata "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs, Saeimas Budžeta komisijas vadītāja vietnieks Andris Šuvajevs, kurš aizstāv banku virspeļņas nodokļa ieviešanu bez atrunām.
"Manuprāt, kvalitatīvākais risinājums būtu skaidrs, tiešs virspeļņas nodoklis, no kura varam objektīvi fiksēt valsts budžetā iekasējamo summu.
Tas, manuprāt, jau pats par sevi veicinās kreditēšanu. Man ir bail, ka kādu papildu nosacījumu ieviešana varētu veicināt telpu vai mēģinājumus "pievilkt" kreditēšanas rādītājus, kas tikai radītu papildu birokrātiju valsts pusē, lai pārbaudītu, vai uzrādītie kreditēšanas līmeņi atbilst patiesībai," teica Šuvajevs.
Skeptiski izsakās arī "Jaunās Vienotības" pārstāvis Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs. Viņš komisijā paredz plašas diskusijas par iespējamiem variantiem, kā banku ienākumu lielākai daļai nonākt valsts budžetā. Viņaprāt, apspriežama ideja būtu pārskatīt uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības bankām.
"Nodokļu sistēmai nav jābūt tādai, kas soda cilvēkus vai uzņēmumus. Mēs it kā runājam par banku virspeļņu.
Šajā gadījumā mēs no bankām neiekasējam uzņēmuma ienākuma nodokli, bet gribam iekasēt virspeļņas nodokli.
Tas liekas nedaudz nepareizi, līdz ar to varbūt labāk paņemt šo nodokli, nevis likt maksāt virspeļņas nodokli," sacīja Reirs.
Latvijā diskusiju par banku virspeļņas nodokļa ieviešanu sāka pagājušajā gadā. Lēmums bija iespējamu tiesvedības risku dēļ tomēr nesekot Lietuvas piemēram un virspeļņas nodokli tiešā veidā neieviest. Tā vietā šogad noteikti atbalsta pasākumi hipotekāro kredītu ņēmējiem, tajā skaitā kredītiestādēm noteikta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva.
Tāpat ieviestas izmaiņas bankām un nebanku kreditētājiem uzņēmuma ienākuma nodokļa iekasēšanā, proti, no šā gada bankām tas jāmaksā avansa veidā jau taksācijas gadā. Iepriekš bankas varēja to atlikt pat uz vairākiem gadiem, līdz tiek izmaksātas dividendes.
Latvijas Finanšu nozares asociācija norādījusi, ka ar lielākiem nodokļiem nevarot sasniegt ne nozares, ne valsts ekonomikas attīstību. Tā vietā vairošot investoru neuzticību. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio programmā "Krustpunktā" nesen gan vērtēja, ka banku virspeļņas nodoklis, kādu ieviesa un arī turpinās kaimiņvalstī Lietuvā, ir apsverams risinājums.
"Finanšu sektors un bankas, es ļoti ceru, ir sapratušas, ka viņu interese ir ekonomikas ilgtermiņa izaugsme. Jo spēcīgāka būs ekonomika, jo labāk uzņēmumiem un iedzīvotājiem, jo ilgtermiņā arī pašas bankas varēs nopelnīt. Nevis īstermiņa peļņas kāre," sprieda Kazāks.
Koalīcijā diskusija par papildu pasākumiem un iespējamu banku virspeļņas nodokļa ieviešanu sagaidāma šajā vai nākamajā nedēļā. Virzot ideju par banku virspeļņas nodokli, to Saeima skatīs līdz ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektu.
