Uzņēmuma "LV TECH" valdes priekšsēdētājs Uģis Svirido 22 gadus ir zemessargs. Uzņēmumā izstrādā, testē un ražo ne tikai trīs dažāda veida FPV tipa dronus, bet arī atmīnēšanas robotus un pārbūvē kara vajadzībām kvadriciklus. Uzņēmuma birojā Rīgā strādā pieci darbinieki, ap 20 nodarbināti uzņēmuma ražotnē.
Domās un darbos kopā ar Ukrainu!
Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.
Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.
"Droniem ir dažādi izmēri, bet tie, kas tiek izmantoti militārām vajadzībām, ir spējīgi nest kravu, viņi visi tiek cītīgi testēti. Šis korpuss principā visu laiku tiek uzlabots tā, lai būtu pēc iespējas vieglāks un izturīgāks un varētu tālāk aizlidot. Viņam ir ideāls testa poligons – karalauks, un tāpēc arī daudz ātrāk attīstās šīs tehnoloģijas," stāstīja Svirido.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle norādīja, ka federācijā šobrīd darbojas 10 uzņēmumi, kas ražo visdažādākos bezpilota lidaparātus jeb sistēmas.
"Tradicionālie dronu ražotāji – gaisa platformas, sauszemes platformas un viņām šobrīd pievienojās arī virsūdens un zemūdens platformas, bet vienlaikus virkne inženieru uzņēmumu sākuši izstrādāt arī jaunus dronus. Un trešā kategorija, kas arī federācijas ietvaros mums noteikti jāpiemin, ir tie uzņēmumi, kas ir gatavi piegādāt dažādas komponentes, rezerves daļas, sākot no elektronikas, beidzot ar platformām un sakaru sistēmām," klāstīja Egle.
"RAW TECH" dibinātājs un īpašnieks Reinis Purvēns ar bezpilota lidaparātiem strādā jau 10 gadus un pērn nodibināja savu uzņēmumu, kurā strādā pieci darbinieki. Dronus sākumā ražoja civilām, tagad arī militārajām vajadzībām.
"Visplašāk Ukrainā izmantotie, protams, ir tā saucamie kamikadzes, samērā primitīvas iekārtas, kuras ir viegli ātri saražot un ātri nogādāt, un tad ir, protams, pat tādas iekārtas, kas var pacelt cilvēkus.
Tagad visi mēģina lekt vienā un tajā pašā vilcienā, daudzi varbūt nepaskatās, kas notiks, ja gadījumā karš beigsies un šīs konkrētās primitīvās iekārtas vairs nebūs vajadzīgas. Mēs mēģinām šo interpretēt mazlietiņ savādāk. Tikko arī mēs beidzām vienu lielu projektu "Sadales tīklam", kur mēs vairāk nekā 700 kilometrus veicām elektrolīnijas inspekcijas, tad ir dažādi vēja turbīnu projekti, dažādi citi projekti," teica Purvēns.
Egle no Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vērtēja, ka dronu popularitāti ražotāju vidū veicinājuši arī salīdzinoši nelielie ieguldījumi sākuma posmā, bet industriālā ražošana ir atkarīga no valsts iepirkumiem. Latvija šogad no vietējiem uzņēmējiem iepirks dronus par 10 miljoniem eiro.
"Šobrīd tā ražošanas kapacitāte Ukrainas vajadzībām ir lielā mērā saistīta ar to, cik liels ir pats iepirkums. Jo ir lielāks iepirkums, jo ir arīdzan lielākas iespējas mūsu ražotājiem šo ražošanas kapacitāti kāpināt."
Kopš 2018. gada Aizsardzības ministrija uzņēmumiem, kas ražo preces militārajai jomai, piešķīrusi grantus 30 produktu izstrādei ar kopējo finansējumu virs diviem miljoniem eiro.
"LV TECH" valdes priekšsēdētājs Svirido stāstīja, ka uzņēmums arī nākotnē plāno darboties kā militāro tehnoloģiju izstrādes uzņēmums un ir izmantojis jau trīs grantus inovatīvu iekārtu izstrādei. Bet Latvijā pietrūkstot iekārtu testēšanas iespējas.
"Piemēram, mums ir kaujas robots, kaujas ložmetējs, kaujas sistēma ar raķetēm, viss viņš bruņots, un jāsaprot, kā to robotu integrēt militārajās vienībās. Tātad ir jātaisa atsevišķi kaut kāda vienība, kas būs spējīga darboties tikai ar robotiem. Daudzās citās valstīs ir speciālas vienības, tehnoloģiju centri, kas nodarbojas ar šo tehnoloģiju ieviešanu. Pie mums tāda iestāde it kā ir, bet ne līdz galam laikam strādā. Bet ministrija palīdz parādīt šīs preces izstādēs, tā ka daudzi produkti ir arī pasaules tirgū, kas ražoti Latvijas militārajā industrijā."
Lai nodrošinātu Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā, šogad nodibināta dronu koalīcija, kurā bez Latvijas ietilpst arī citas Eiropas valstis, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda, un dronu koalīcija Ukrainas bruņotajiem spēkiem piegādās dronus vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā.
