Datu drošība un to pieejamība patlaban ir būtiski tehnoloģiju nozares izaicinājumi. Tādēļ uzņēmums "Tet" Salaspilī būvēs jaunu datu centru, kurā būtisks uzsvars likts uz inovatīvām tehnoloģijām un arī kiberdrošības risinājumiem. "Tet" komercdirektors Edgars Grandāns norādīja, ka patlaban 70% no "Tet" apgrozījuma veido tieši eksporta tirgi un lielākais no tiem ir Ukraina, kurā uzņēmums apkalpo arī daļu valsts kritiskās infrastruktūras.
"Pēc būtības šie sarežģītie mākoņskaitļošanas risinājumi saistās ar lielu skaitļošanas jaudu un iespēju to mērogot. Piemēram, īsā laikā posmā klientam piedāvāt būtiski vairāk jaudas un pēc tam to atkal samazināt utml. Otrs, liela jauda parasti saistās ar lielu enerģijas patēriņu, un mēs šajā datu centrā nodrošināsim būtiski lielāku jaudu nekā tas, ko vēsturiski esam piedāvājuši pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā, ka ir šīs lielās skaitļošanas kapacitātes, mums ir arī efektīvāk jāatdzesē šīs iekārtas. Mēs nevis dzesēsim gaisu visā datu centrā, bet atsevišķos sektoros šīs iekārtas dzesēsim ar cita veida paņēmieniem," skaidroja Grandāns.
Inovatīvā metode, ar kuru plānots dzesēt jaudīgās datu glabāšanas iekārtas, ir šķidrā dzesēšana. Savukārt siltumenerģiju nodos patēriņam Salaspils iedzīvotājiem.
"Salaspils siltuma" valdes locekle un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita iezīmēja, ka sadarbībā ar "Tet" iegūtā enerģija veidos apmēram 7% no kopējā siltumenerģijas patēriņa Salaspilī. Tas samazinās šobrīd izmantotās šķeldas vai gāzes īpatsvaru kopējā patēriņā un ļaus saglabāt stabilo cenu un, iespējams, nedaudz to arī mazināt.
"Ražojot savu produktu, viņiem paliek pāri siltumenerģija, kur mēs, pieliekot siltumsūkņus un tā saucamo elektrifikācijas procesu uzsākot Latvijā, varētu paaugstināt temperatūru un šo siltumenerģiju nodot iedzīvotājiem. Un mēs uzsāksim šo inovatīvo siltumenerģijas ražošanu, kas neprasa sadedzināt nevienu kurināmo. Un tas ir arī nākamais solis, kā mēs varētu attīstīt inovatīvas tehnoloģijas, lai mēs tālāk šo siltumenerģijas temperatūru paaugstinātu, kas paliek pāri, mums ir nepieciešama elektroenerģija, un mēs jau tādā veidā domājam, kā palielināt pašražošanu elektroenerģijai un uzkrāt viņu, lai mēs to varētu iepirkt lētāk un izmantot to tad, kad tā būs nepieciešama iedzīvotājiem," skaidroja Bērziņa-Veita.
Kopējās "Tet" investīcijas šajā projektā ir 30 miljoni eiro. Projekta atklāšanā šodien piedalījās arī vairāki ministri un finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), kurš norādīja, ka tas ir būtisks solis datu infrastruktūras attīstībā un audzē daļēji valstij piederošā uzņēmuma vērtību.
"Tā ir ļoti precīza atbilde mūsdienu izaicinājumiem – datiem, datu apstrādei, datu sakārtošanai un tam, lai klienti varētu veiksmīgi ar viņiem strādāt.
Tā kā, manuprāt, tas ir ļoti labi. Eksports ir galvenais, kas notiek. Tāpat investīcijas. Šobrīd monetāristi mēģina samazināt naudas daudzumu tirgū, savukārt fiskālisti mēģina to kaut kā dabūt, un investīcijām ir ļoti grūti. Un šis ir ļoti labi: 30 miljoni ir kaut kas nopietns un uz nākotni vērsta ar augstu pievienoto vērtību infrastruktūra, kurā ir ļoti daudz inovatīvu risinājumu, tajā skaitā ar klimata pārmaiņām saistīti," sacīja finanšu ministrs.
"Tet" jauno datu centru "DC7" līdzās Salaspils siltumenerģijas ražotnei plānots sākt būvēt šoruden, bet to plānots pabeigt 2028. gadā.
Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmuma "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" – 49% "Tet" daļu.
