SM noslēgusi līgumu ar "KPMG Baltics" par SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ("EDzL") noslēgto "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un saistītās infrastruktūras būvdarbu līgumu izmaksu pieauguma pamatotību, kā arī Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" noslēgto projektēšanas līgumu vadības un kontroles novērtējumu, izvērtējot 2022. gada audita rezultātā ieviesto līgumu vadības procesu uzlabojumu efektivitāti.
Audita mērķis ir gūt neatkarīgu, objektīvu novērtējumu "EDzl" un "RB Rail" noslēgto līgumu vadībai un sniegt rekomendācijas līgumu vadības un finanšu procesu uzlabošanai, tostarp turpmākiem izmaksu pieauguma mazināšanas pasākumiem.
Audits tiks īstenots divās daļas – pirmajā daļā analizējot "EDzl" ar pilnsabiedrību "BERERIX" 2019. gadā noslēgto līgumu par "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem, un ar "B.S.L. Infra" 2021. gadā noslēgto līgumu par "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas pie Rīgas lidostas, saistītās infrastruktūras un estakāžu būvdarbiem.
Auditā tiks vērtēta būvdarbu pasūtīšanas, pieņemšanas un apmaksas kārtība, kā arī veikto būvdarbu līgumu grozījumu, kuriem ir finanšu un laika ietekme, izvērtēšanas un lēmumu pieņemšanas process.
Papildus tiks analizēts būvdarbu izmaksu indeksācijas mehānisms un tā piemērošana līgumos, un līgumu un to grozījumu noslēgšanas pamatotība.
Savukārt otrajā daļa tiks vērtētas "RB Rail" noslēgto projektēšanas līgumu vadības procesu izmaiņas, ieviestie procesi un to efektivitāte atbilstoši 2022. gadā veiktā audita secinājumiem un rekomendācijām.
Satiksmes ministrijas un "KPMG Baltics" līgums noslēgts kopsummā par 36 400 eiro bez PVN. Līguma apmaksa tiek līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta finanšu līdzekļiem.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes - līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
