Būtiskas izmaiņas nodokļos un banku solidaritātes maksa – valdība ķeras klāt nākamā gada budžetam

Šādas izmaiņas ceturtdien, 19.septembrī, konceptuāli atbalstīja valdība, apstiprinot Finanšu ministrijas (FM) informatīvos ziņojumus par nodokļu politikas pārskatīšanu un budžeta prioritātēm 2025.–2028.gadam.

Nākamgad budžeta prioritātēm papildus – 474,4 miljoni eiro, lielākā daļa – drošībai

Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītām prioritātēm, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem.

Nākamgad plānots finansēt prioritātes papildu 474,4 miljonu eiro apmērā, 2026. gadā – 475,2 miljonu eiro, 2027. gadā – 487,8 miljonu un 2028. gadā – 428,9 miljonu eiro apmērā.

Lai atrastu naudu prioritātēm, nākamajā gadā par 330,7 miljoniem eiro samazināti sabiedriskā sektora izdevumi un par gandrīz 156,8 miljoniem palielināti budžeta ieņēmumi.

Sabiedriskajā sektorā plāno arī ierobežot mēnešalgas pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām (gada laikā līdz 2,6 miljoniem eiro), kā arī samazināt ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus (50 miljoni eiro). Tāpat 35 miljoni eiro rasti, pārskatot kopbudžeta izdevumus, un teju 16 miljoni – speciālā budžeta izdevumus.

Valdība jau iepriekš noteica, ka vienīgā vidējā termiņa budžeta prioritāte būs valsts drošība. Tai nākamgad paredzēts novirzīt būtiskāko daļu no papildu finansējuma – 284,3 miljonus eiro.

No tiem 167,4 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijas pasākumiem, piemēram, iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes, kā arī Nodokļu un muitas policijas algu palielināšanai par 10%, kā arī atbalstam Ukrainas bēgļiem Latvijā. Tāpat paredzēts pagarināt pastiprināta robežapsardzes sistēmas darbības režīmu un nodrošināt valsts materiālo rezervju iegādi, atjaunināšanu un uzturēšanu.

90,3 miljonus eiro plāno piešķirt Aizsardzības ministrijai, no tiem 50 miljoni eiro atbilstoši noslēgtajam līgumam par militāro atbalstu paredzēti atbalstam Ukrainai. Savukārt 23 miljoni eiro – munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai.

Valsts drošības dienesta darbībai paredzēti papildu 5 miljoni eiro, un tāpat 5 miljoni eiro – Satversmes aizsardzības birojam. Teju visos resoros nepieciešamajai kiberdrošības stiprināšanai plānots novirzīt Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda programmas finansējumu.

Budžetā piedāvāts iekļaut arī vairākus pasākumus, kas neprasa papildu naudu.  Labklājības ministrija plāno mainīt pensiju indeksācijas mehānismu, pārskatot valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā gada vidējo algu valstī (šobrīd 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī).

Veselības ministrija savukārt plāno uzlabot aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā, kam atvēlēs 21,6 miljonus eiro, daļu no šīs naudas novirzot arī reto slimību ārstēšanai.

Tas nozīmē turpināt terapiju 697 pacientiem un jaunus kompensējamos medikamentus 105. Savukārt 97 pacienti saņems kompensējamos medikamentus pēc kompensācijas nosacījumu paplašināšanas, izriet no Veselības ministrijas sniegtās informācijas.

Sabiedriskā sektora darbiniekiem noteikti algu kāpuma griesti - 2,6% apmērā.  Tas var nozīmēt, ka iepriekš solīto algu pieaugumu nākamgad nesagaidīs skolotāji. Arodbiedrības iebildes pilnībā izpildīt nevar.

"Es joprojām lieku cerības. Protams, ka mums vēl ir Saeimas posms, bet kopumā tas, ko šobrīd ir iezīmējusi Finanšu ministrija budžetā, ir 30 miljoni, kas ir iezīmēti pedagogu atalgojumam. Grafika izpildīšanai ar 30 miljoniem nepietiek. To es jau esmu minējusi iepriekš. Ja mēs skatāmies uz grafiku, tad bija paredzēts 8,5 % pieaugums. Šobrīd 2,6 % nav 8,5 %," atzina izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").

Ministre arī valdībā lūdza precizēt, ka par šo papildus 30 miljonu sadalījumu ministrija lems, konsultējoties ar arodbiedrībām un pašvaldībām, lai skolu reformas rezultātā vairāk naudas varētu pārdalīt skolotāju algām.

Fiksētais neapliekamais minimums visiem; pensionāriem lielāks – 1000 eiro

Piedāvāts atteikties no pašreizējās sistēmas, kurā neapliekamais minimums sarūk, pieaugot algai, un algām virs 1800 eiro "uz papīra" tas ir 0, uz fiksēto neapliekamo minimumu visiem.

Paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām:

• no 2025. gada – 510 eiro mēnesī  
• no 2026. gada – 550 eiro mēnesī
• no 2027. gadā – 570 eiro mēnesī.

Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 uz 1000 eiro mēnesī.

Līdz ar to 93% vecuma pensiju saņēmēju nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lēš FM.

Neapliekamā minimuma pārskatīšanu pensionāriem finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" valdības sēdē pamatoja ar to, ka vairāk nekā 60 000 cilvēku pensijas vecumā turpina strādāt. Saglabājot zemāku pensijas neapliekamo minimumu, viņu situācija pasliktinātos.

"Ja mēs būtu saglabājuši mazu neapliekamo minimumu, mēs padarītu viņu situāciju sliktāku un lielā mērā izspiestu no darba tirgus. Pensionāriem tātad līdz tūkstotim nebūs jāmaksā ienākumu nodoklis. Tā ir laba rīcība, lai cilvēkiem, kuriem nav viegli vecumdienās, tās atvieglojam un arī tiem, kuri turpina strādāt," pauda ministrs.

Minimālā alga 2025. gadā pieaugtu no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī.

Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņas ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī.

Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025. gada persona "uz rokas" saņems par 100 eiro mēnesī vairāk, skaidroja FM.

Divas IIN likmes – 25,5% un 33%, papildu likme ienākumiem virs 200 000 eiro gadā

Paredzētas izmaiņas arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēs:

• Ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8 775 eiro mēnesī) plāno noteikt vienu likmi – 25,5% apmērā.
• Ienākumu daļai, kas pārsniedz 8 775 eiro mēnesī, tiek saglabāts solidaritātes nodoklis 33%.

Finanšu ministrija paziņojumā medijiem skaidroja, ka, nosakot fiksēto neapliekamo minimumu visām algām, iedzīvotājiem "uz rokas" paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme mainītos no 20% un 23% pašlaik uz 25,5%.

 Pieaugot IIN likmei, pieaugs arī  ieguvums par attaisnotajiem izdevumiem. Šobrīd, iesniedzot attaisnotos izdevumus par izglītību, ārstniecību un ziedojumiem, vienai personai no budžeta atmaksā maksimāli 120 eiro gadā (600 eiro gadā x 20%), bet ar jauno IIN pamatlikmi tie būs maksimāli 153 eiro gadā (600 euro gadā x 25,5%).

Ņemot vērā, ka plānotās nodokļu izmaiņas atstās ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ir paredzēta speciāla dotācija pašvaldībām – teju 149,6 miljonu eiro apmērā.

Nākamajos gados arī plānots palielināt "griestus" ienākumiem, no kuriem maksā sociālās iemaksas un aprēķina pensiju un citus pabalstus. Pašlaik tie ir 78 100 eiro gadā, nākamajos gados piedāvāts tos palielināt līdz 105 300 eiro gadā.

Savukārt ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam, iecerēts papildu iedzīvotāju ienākuma  nodoklis – 3% apmērā.

Aprēķinot šo nodokli, ņems vērā visus ienākumus, ne tikai algu, bet skaitīsies arī saimnieciskās darbības ienākumi, ienākumi no zemnieku vai zvejnieku saimniecības (ja tā nav uzņēmuma nodokļa maksātāja), no intelektuālā īpašuma, no kapitāla pieauguma, tajā skaitā no tādu aktīva atsavināšanas kā nekustamais īpašums, akcijas, kapitāla daļas, kā arī citi finanšu tirgus instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības u.c. ienākumi, ienākumi no dividendēm, procentu ienākumi, ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas.

Šo papildu likmi plāno ieviest no 2025. gada, tā būtu piemērojama, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Pirmo reizi tas notiktu 2026. gadā, iesniedzot deklarāciju par 2025. gadu. 

Finanšu ministrija lēš, ka cilvēkiem ar algu līdz 4000 eiro mēnesī 2027. gadā alga pēc nodokļu nomaksas palielināsies, salīdzinot ar  2024. gadu. Tas palielinās ienākumus aptuveni 95% strādājošo, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2 500 eiro mēnesī.  

Pensiju 2. līmenī iemaksās 5%, nevis 6% no algas

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest 1 procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%.

Finanšu ministrija norādīja, ka šo plāno noteikt par pagaidu risinājumu no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

Pret to gan iebildis finanšu sektors – pensiju plānu pārvaldītāji. Finanšu nozares asociācijas vadītājs Jānis Brazovskis valdības sēdē nekavējās atgādināt, ka nodokļu pārskatīšanu un sistēmas vienkāršošanu vajadzētu kompensēt ar citiem pasākumiem, neaiztiekot pensiju uzkrājumu.

"Mēs jau aicinājām meklēt citus avotus, piemēram, pārskatot pievienotā vērtības nodokļa likmes. [..] Jāatceras, ka lielākajai daļai no mums otrā līmeņa uzkrājums būs vienīgais, aizejot pensijā," norādīja Brazovskis.

Cels akcīzi degvielai, saldajiem dzērieniem, nākotnē – arī alkoholam un tabakai

Pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti.

2025. gadā likme būs 10 eiro par 1 tonnu CO2, un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2.

Degvielas akcīzes celšana nākamgad palielinātu benzīna cenu par 2,7 centiem par litru, bet dīzeļdegvielai – par 3,2 centiem par litru, valdības sēdē informēja FM.

Pieaugot akcīzei, pieaugs arī izdevumi mājsaimniecībām, kuras izmanto gāzi kā kurināmo, piemēram, patērē 1500 kubikmetru gāzes, – nākamgad par aptuveni 40 eiro, 2026. gadā – par aptuveni 80 eiro.

Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem uz 100 mililitriem no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11 eiro par 100 litriem.

Tā rezultātā nodokļu daļa vienam litram saldā dzēriena pieaugtu par 4 centiem.

No 2027. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem.

Tā rezultātā stiprā alkoholiskā dzēriena 0,5 litru pudeles cena (alkohola saturs 40 tilpumprocenti) 2027. gadā varētu pieaugt par 15 centiem, vīna pudeles (0,75 litri) – par 6 centiem, bet 0,5 litru alus pudeles (alkohola saturs 5,2 tilpumprocenti) – par 2 centiem.

Nodokļu daļa (minimālais akcīzes nodokļa līmenis un tam piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa daļa) paciņai cigarešu 2027. gadā pieaugs par 46 centiem, paciņai karsējamās tabakas (5,3 g) – par 19 centiem.

Smēķējamās tabakas 40 g iepakojuma cena varētu pieaugt par 62 centiem, bet viena cigāru vai cigarillu iepakojuma (10 gab.) – par 29 centiem.

Savukārt elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem nodokļu līmenis par 2 ml iepakojumu pieaugs par 10 centiem, bet par 10 ml iepakojumu – par 48 centiem.

Nodokļu daļa tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņi,14 g iepakojums) 2027. gadā pieaugs par 28 centiem.

Plānots atcelt akcīzes atbrīvojumu naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo.

Nākamgad cels auto ekspluatācijas nodokli par 10% un uzņēmuma auto nodokli

Paredzēts arī palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes vidēji par 10%, informēja FM.

Turklāt no 2025. gada plāno noteikt transportlīdzekļa nodokļa samaksas termiņu – tas būtu jānomaksā jau līdz 31. janvārim.

Pašlaik nodokli par transportlīdzekli var maksāt jebkurā laikā pēc izvēles, bet, lai izietu tehnisko apskati, nodoklim jābūt samaksātam.

Tāpat plānots palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes vidēji par 10%, sākot no 2027. gada.

Lielāki nodokļi azartspēlēm

Sākot ar 2025. gadu, paredzēts paaugstināt izložu nodokļa likmi līdz 15% un paaugstināt azartspēļu nodevu par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju līdz 45 000 eiro par katru kārtējo gadu.

Savukārt, sākot ar 2027. gadu, Izložu un azartspēļu likumā paredzētas vēl vairākas izmaiņas, tostarp paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām līdz 18% un paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi bingo līdz 12%.

Samazināts PVN augļiem un dārzeņiem un citas izmaiņas

Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.

Paredzēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.

Savukārt autoratlīdzības saņēmējiem paredzēts turpināt līdz šim noteikto nodokļu nomaksas kārtību vēl uz 3 gadiem.

Piedāvājums paredz arī turpmāk piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas (subsīdijas) netiks apliktas ar IIN līdz 2029. gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot šī atvieglojuma efektivitāti.

Nodokļu izmaiņas samazinās budžeta ienākumus no IIN, bet kopā ar citām izmaiņām nodokļu sistēmā visas reformas rezultātā pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem nākamgad iegūs par 7,7 miljoniem eiro mazāk, un kopumā nākamgad budžeta ieņēmumi pieaugs par 23,3 miljoniem, 2027. gadā tie samazināsies par 13 miljoniem eiro, bet 2028. gadā samazināsies par 14,2 miljoniem eiro.

Bankām plāno solidaritātes iemaksu uz 3 gadiem

Finanšu ministrija arī iecerējusi noteikt kredītiestādēm solidaritātes maksājumu, lai atrastu papildu naudu drošības jomai. Plānots, ka solidaritātes iemaksas būtu spēkā no 2025. līdz 2027. gadam.  

Plānots, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinātu finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām.

Šīs iemaksas varētu notikt tieši, ar maksājumu valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.

Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu plānots noteikt neto procentu ienākumus jeb starpību starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem.

Iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms "Euribor" likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu ekonomisko darbību.

Vienlaikus tiek strādāts arī pie atlaižu modeļa, kas būtu piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide varētu sasniegt pat 100% no iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaugtu.

Ar šo iemaksu budžetā nākamgad plānots iegūt 96 miljonus eiro, un turpmākajos divos gados – aptuveni 80 miljonus eiro gadā, novirzīt šos ieņēmumus nacionālās drošības stiprināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu kredītiestādēm varētu nedaudz samazināties to uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu apmērs.