Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām, veicot darba pienākumus.
Likumā nostiprināts, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū.
Šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.
Grozījumi nodrošinās, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarēs darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.
Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā.
KONTEKSTS:
Likumprojektu grozījumiem Darba likumā izstrādājuši Nacionālās apvienības deputāti. Jau pašlaik likums darba devējam neļauj nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas, tomēr formulējums Darba likumā ir tik vispārīgs, ka praksē ar to nepietiek, sagatavotās likuma izmaiņas par krievu valodas lomas mazināšanu darba tirgū pamatoja Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
