ĪSUMĀ:
- Zemkopības ministrija nav rīkojusies jēgpilni, ieguldot 3,1 miljonu eiro valsts budžeta līdzekļu elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē.
- Nosakot nesamērīgi augstas prasības, iepirkumā ierobežota konkurence.
- Līdz šī gada augustam izmantota vien puse no izbūvētajām uzlādes stacijām.
- Uzstādot parastās jaudas iekārtas, ministrija varēja ietaupīt vismaz 2,7 miljonus eiro.
- Valsts kontrole norāda – valdībai nebūtu jāatbalsta budžeta piešķiršana ministrijām nepamatotiem pasākumiem.
- Valsts kontrole projektu lūgs vērtēt Iepirkumu uzraudzības birojam un Ģenerālprokuratūrai.
"Revīzijā secinām, ka iepriekš neplānotais un par 2022. gadā no valsts budžeta piešķirto 3,1 miljonu eiro izveidotais Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes tīkls ar 52 uzlādes iekārtām (60 kW) neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām – tas ir par lielu. Turklāt izveidots, samaksājot salīdzinoši dārgu cenu par uzlādes iekārtām. Izprotam Zemkopības ministrijas vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai," norādīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Zemkopības ministrijas uzlādes staciju tīklu
raksturoja kā "vienu no visneracionālākajiem projektiem, ko vispār Valsts kontrole savās revīzijās ir redzējusi".
"Pēc būtības ir uzbūvēts kaut kas, kas nemaz nav bijis vajadzīgs, ir uzbūvēts ļoti dārgi un, kā mēs redzam, praksē nemaz netiek lietots," sacīja Korčagins.
Lieljaudas uzlādes iekārtu uzstādīšana – neekonomiska
Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos ir izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu. Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums – uzstādīt tikai lieljaudas (vairāk nekā 22 kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas – neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei. Piemēram, elektroautomobiļu uzlādē iesaistītās valsts kapitālsabiedrības savām vajadzībām uzstāda parastās jaudas uzlādes iekārtas.
Kapitālsabiedrības norāda, ka izbūvēt lieljaudas uzlādes stacijas tādām vajadzībām nav ekonomiski pamatoti nepieciešamās jaudas nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu dēļ.
"Ātrās stacijas pamatfunkcija ir ātri uzlādēt automašīnu. Par ātri – mēs runājam tiešām par dažām minūtēm, nevis stundām. Kas notiek parasti pie birojiem? Mašīnas stāv stundām ilgi," LTV norādīja elektroauto uzlādes risinājumu uzņēmuma "Eleport Latvia" vadītājs Kārlis Mendziņš.
Iepirkumā ierobežota konkurence
Revīzijā konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence. Korčagins Latvijas Radio norādīja, ka iepirkumā bija izvirzītas konkrētam pretendentam labvēlīgas prasības.
Ar iepirkuma prasībām radītās priekšrocības vienīgajam pretendentam deva iespēju piedāvāt salīdzinoši augstas cenas gan uzlādes iekārtām, gan materiāliem un darbiem, par ko attiecīgi tika noslēgta vispārīgā vienošanās.
Pēc revidentu piesardzīgas aplēses, uzlādes iekārtu sadārdzinājums ir apmēram 600 000 eiro.
Zemkopības ministrija izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem. Zemkopības ministrija akceptēja uzlādes staciju tīkla plānu, kurā noteikti arī tādi uzlādes punkti, kas neatbilst iepirkuma ietvaros izstrādātās metodikas kritērijam par elektrotīkla jaudas rezervi.
Zemkopības ministrija iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās Spānijas uzņēmuma uzlādes iekārtas, bet gan Polijas uzņēmuma iekārtas ar citu jaudu. Lai gan 2022. gadā Zemkopības ministrijas resora autoparkā bija tikai seši elektroautomobiļi, ministrija iekārtu maiņu pamatoja ar nepieciešamību pabeigt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi līdz 2022. gada beigām.
Jau 2022. gadā Zemkopības ministrija samaksāja komersantam 2,4 miljonus eiro jeb apmēram 80% no atvēlētajiem līdzekļiem,
bet tikai 2023. gada rudenī ekspluatācijā nodoti pirmie uzlādes punkti un tikai 2024. gada jūlijā tīkls ar visām 52 uzlādes stacijām pabeigts.
"Ņemot vērā, kādas iekārtas tika izmantotas, [izskatās] ka tas ir bijis tāds savējo fiksais projekts. Nevaru neko apstiprināt, protams, šajā sakarā, bet no malas tā vismaz izskatās," LTV pauda "Eleport Latvia" vadītājs Kārlis Mendziņš.
Turklāt Izmantotās iekārtas ir novecojušas, uzsvēra Mendziņš.
Turklāt vienā un tajā pašā iepirkumā bija gan tīkla plānošana, gan izbūve, kas citos gadījumos notiek atsevišķi.
Valsts kontrolē ir divas versijas – šis projekts vai nu parāda milzīgu nekompetenci vai negodprātīgu rīcību.
Puse uzlādes staciju nav izmantotas
2024. gada augusta vidū joprojām vairāk nekā puse izbūvēto uzlādes staciju stāv neizmantotas, uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās. Tikai dažos uzlādes punktos elektrotīkla jauda ir tāda, ka uzstādītās iekārtas varētu darboties ar pilnu jaudu, un tikai vienā uzlādes punktā uzlādes iekārtas nokonfigurētas uz maksimālo jaudu.
Gandrīz vienīgais uzlādes staciju lietotājs ir Pārtikas un veterinārais dienests (92% no visām uzlādēm).
"Izmaksu un vajadzību apmēru izpratnei varam sniegt dažus piemērus. Pēc revidentu aprēķiniem, uzlādes punkta pie Zemkopības ministrijas ēkas, kas nodots ekspluatācijā 2023. gada rudenī, periodā līdz 2024. gada vidum astoņu iekārtu kopējās amortizācijas izmaksas, attiecinot tās uz faktiski veiktajām uzlādēm, bija 337 eiro uz 100 kilometriem. Uzlādes stacijā Kraujas ielā, Rīgā, 60 kW iekārta nokonfigurēta darbam ar 6 kW jaudu, jo adresē nav pieejama lielāka elektrotīkla jaudas rezerve. 18 elektroautomobiļu uzlādes stacijas izveidotas adresēs, kur atrodas Valsts meža dienesta struktūrvienības, bet tās vispār nav izmantojušas uzstādītās uzlādes iekārtas," skaidroja Vilka.
Ministrija varēja ieekonomēt vismaz 2,7 miljonus eiro
Piemērojot citu valsts kapitālsabiedrību praksi un uzstādot savām vajadzībām parastās jaudas uzlādes iekārtas, Zemkopības ministrija varēja ieekonomēt vismaz 2,7 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļu.
Revidentu ieskatā,
uzstādot parastās jaudas iekārtas un izlietojot apmēram 278 000 eiro, varēja ietaupīt budžeta līdzekļus vai arī par šiem līdzekļiem iegādāties gandrīz 60 jaunus elektroautomobiļus.
Zemkopības ministrija varēja arī uzticēt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izbūvi profesionāļiem, iznomājot tiem zemes platības nepieciešamajās adresēs. Šāda pieeja sniegtu iespēju gan nodrošināt elektroautomobiļu uzlādi, gan samazināt izdevumus, gan gūt ienākumus.
"Zemkopības ministrijas vadībai uzņemoties ministrijai neraksturīgu funkciju, ir radusies arī nepieciešamība organizēt iekārtu uzraudzību un norēķinu kārtību. Tas savukārt palielina administratīvo slogu un prasa papildu resursus. Šādi ministrijas vadība ir rīkojusies pretēji saprātīgam valsts pārvaldes attīstības virzienam," uzsvēra Vilka.
Šobrīd Zemkopības ministrija piedāvā izveidoto uzlādes tīklu izmantot ar citām ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm, pastāstīja Korčagins.
Uzlādes staciju tīkls nebija starp ministrijas prioritātēm
Valsts kontrole vērš arī Ministru kabineta uzmanību, ka nebūtu pieļaujama valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ministrijām neplānotiem, nepamatotiem, nesagatavotiem un ar ministrijas pamatdarbību nesaistītiem pasākumiem.
Zemkopības ministrija atbilstoši tiesību aktos noteiktajai kārtībai iesniedza 2022. gada prioritāro pasākumu pieteikumu.
Tajā nebija prioritārā pasākuma, kas saistīts ar elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi.
Līdzekļi piešķirti valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā. Elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izbūve nebija paredzēta ne Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā, ne ikgadējos darba plānos, un 2022. gada valsts budžeta likumā un paskaidrojumos informācija atklāta tā, ka nav konstatējams šāds Zemkopības ministrijas nodoms.
Korčagins norādīja, ka līdzekļi uzlādes tīkla izveidei piešķirti laikā, kad zemkopības ministrs bija Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība). Latvijas Televīzija 2022. gadā ziņoja, ka konkrētajā ministrijas iepirkumā par uzlādes staciju tīkla izbūvi uzvarējis uzņēmums, kas saistīts ar Gerharda partijas biedru radiem – Nacionālās apvienības biedra Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai pastarpināti daļēji piederošais uzņēmums "Reck".
Valsts kontrole vērsīsies Iepirkumu uzraudzības birojā un Ģenerālprokuratūrā
Valsts kontrole par tiesību aktu prasībām neatbilstošu un neekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu Zemkopības ministrijā informēs kompetentās institūcijas, lai tās veiktu Zemkopības ministrijas amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtēšanu.
Korčagins pastāstīja, ka Valsts kontrole aicinās ZM vērtēt disciplināratbildību cilvēkiem, kuri iesaistīti projekta īstenošanā un uzraudzībā, tāpat Valsts kontrole vērsīsies pie Iepirkumu uzraudzības biroja, lai tas vērtētu iespējamos pārkāpumus iepirkumā, kā arī Ģenerālprokuratūrā.
Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kuru ieviešanas rezultātā tiktu palielināta Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izmantošana, ieviests iespējami izdevīgākais un tirgu nekropļojošs modelis uzlādes tīkla pārvaldībai, nodrošināta saprotama un ērta norēķinu un uzskaites sistēma par tīkla izmantošanu un uzlādei izlietoto elektroenerģiju.
Tikmēr Zemkopības ministrijā norādīja, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem uzdevis ministrijā izveidot dienesta pārbaudes komisiju. Komisija izvērtēs Valsts kontroles norādītās neatbilstības un pārkāpumus elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē, kā arī pārbaudīs, vai elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē ir ievērotas normatīvā regulējuma prasības.
Dienesta pārbaudes termiņš būs viens mēnesis, tās laikā komisija sagatavos un ministram iesniegs slēdzienu par pārkāpumu cēloņiem un kuras amatpersonas par to ir saucamas pie atbildības.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja, ka šis projekts "saņemts mantojumā no iepriekšējās ministrijas vadības". Lai gan šobrīd ministrijai ir ap 30 elektroauto, autoparku plānots palielināt.
Krūmiņš norādīja, ka ministrijas uzdevums šobrīd ir uzlādes tīklu pēc iespējas vairāk noslogot, piesaistot tam arī citas valsts pārvaldes iestādes, kas ar saviem elektroauto to varētu izmantot. Interese no citām iestādēm esot.
Bet bijušais ministrijas valsts sekretārs, pašreizējais Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs norādīja – projekts neracionāls izskatās tikai tagad un zaļā kursa plāniem tas ir vajadzīgs.
"Visu vēl var risināt vai glābt, ka šīs stacijas ir pieejamas ne tikai zemkopības resoram, kā viņš kā projekts tika ģenerēts vai taisīts. Tam jābūt pieejamam visai publiskajai pārvaldei un, es teiktu, pat iedzīvotājiem," norādīja Kronbergs.
Ministrijai ar Valsts kontroli par to pašlaik jau notiek sarunas, bet visiem iedzīvotājiem gan stacijas nebūs pieejamas. Krauze sacīja, ka tas būtu nebūtu pareizi, ja Zemkopības ministrija sāktu tirgot elektroenerģiju.
