Likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimas deputāti atbalstīja vienbalsīgi.
Likumprojekts paredz, ka mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem plānots samazināt maksu par apkures sezonā patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju, ja apkurē izmantoto energoresursu cenas pārsniegs noteiktu slieksni, ko noteiks Ministru kabinets (MK).
Kādus rādītājus plāno izmantot mājsaimniecību izdevumu aprēķinā
Pirmsšķietami mājokļu izdevumu aprēķināšanai varētu tikt izmantoti izdevumi:
- par ūdensapgādi,
- atkritumu savākšanu,
- kanalizācijas pakalpojumiem,
- mājokļa īres maksu,
- mājokļa uzturēšanu un remontu,
- citus citur neklasificiētus ar mājokli saistītus pakalpojumus,
- apdrošināšanu, kas saistīta ar mājokli,
- elektroenerģija, gāze un cits kurināmais.
Precīzas izdevumu kopas, kas tiks izmantotas aprēķinā, tiks definētas no likuma izrietošajos Ministru kabineta noteikumos.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norādīja, ka atbalsts plānots situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas. KEM skaidroja, ka apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama.
KEM skaidroja, ka atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots sniegt automātiski, piemērojot to mājsaimniecības rēķinā (atbalstu pienākums sniegt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes komersantiem). Atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela u.c.) administrēs pašvaldības.
Atbalsts 2023./2024. gada apkures sezonā plānots konkrētām mājsaimniecību grupām – ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem.
KEM norādīja, ka mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40–50% mājsaimniecību.
KEM atzīmēja, ka Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Ar sistēmas ieviešanu strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV).
Aptuvenais kopējais finansējuma apjoms, kas varētu būt nepieciešams atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām ar nosacījumu, ka atbalstu ir nepieciešams piemērot visā apkures sezonā, ir 123–153 miljoni eiro. Salīdzinājumam – aizvadītajā apkures sezonā atbalsts sniegts 370 miljonu eiro apmērā.
Lai atbalsts stātos spēkā, likumprojekts Saeimai jāskata vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.
