Laikā starp 2014. un 2020. gadu lauksaimniekiem no Eiropas Savienības fondiem bija pieejami 36 dažādi atbalsta veidi jeb likmes, bet pēc mēģinājumiem sistēmu vienkāršot pašlaik ir izveidotas 64 likmes. Šādu statistiku Eiropas Parlamenta deputātiem sagatavoja Zemkopības ministrija.
Lielais atbalsta mehānismu skaits zemniekiem rada galvassāpes un apjukumu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze, kuram pieder sava saimniecība, eiroparlamentāriešiem sūdzējās, ka pat ar viņa augstāko agronoma izglītību pareizi aizpildīt visas veidlapas nav vienkārši un prasa veselu nedēļu.
"Tas, kas nav jāmaina, – mēs uzskatām, ka nav jāmaina šie principi, kā aploksnēs tiek sadalīts finansējums: kuru finansē 100% Eiropas Savienība, kas tiek daļēji nacionāli līdzfinansēts. Tie principi ir jāsaglabā. Bet attiecībā uz birokrātiju, uz dažādām prasībām un kritērijiem, šeit gan ir jāstrādā, lai birokrātiju mazinātu un nebūtu administratīvais slogs, kas izsauc zemnieku neapmierinātību," viņš teica.
Ministrs uzskata, ka Brisele prasa no zemniekiem pārāk daudz detalizētas informācijas. Tādēļ atskaitīšanos vajadzētu vienkāršot. Esot nepieciešama arī savlaicīgāka plānošana, jo ikgadējas noteikumu izmaiņas tikai jauc lauksaimniekiem galvu.
Sarežģīta atskaitīšanās daļēji ir saistīta ar Zaļā kursa prasību iedzīvināšanu. Deputāte Sandra Kalniete no "Jaunās Vienotības" uzskata, ka iepriekšējos piecos gados pārmaiņas tika ieviestas pārāk strauji, nerēķinoties ar pamatotiem iebildumiem.
"Viena daļa bija tīri politiski lēmumi. Tā nedrīkst īstenot Zaļo kursu, jo tad nekas neizdodas. Ir jābūt ļoti ciešai sadarbībai un savstarpējām konsultācijām," viņa teica.
Uz šo jautājumu līdzīgi raugās arī Vilis Krištopans no partijas "Latvija pirmajā vietā", kaut arī Eiropas Parlamentā viņš strādā eiroskeptiski noskaņotajā grupā "Eiropas patrioti".
"Skaidrs, ka Zaļajam kursam tuvojas bēdīgi laiki; mūsu "Patriotu grupā" ir ļoti naidīgi noskaņojumi un ļoti vienoti esam pret daudzām klimata pārmērībām. Tā kā es domāju, ka kopumā šis parlaments ir savādāks," pauda Krištopans.
Zemkopības ministrs Krauze uzskata, ka tikai tad, ja saimniecības spēj pelnīt, tās var ieguldīt arī vides aizsardzībā:
"Jā, tas ir akcents uz ekonomiku, uz pārtikas ražošanu. Un tad, ja saimniecības ir konkurētspējīgas un var nopelnīt tirgū, tad arī var ieguldīt zaļās iniciatīvās. Tas ir sekundāri. Bet primārais tomēr ir pārtikas nodrošinājums kā nacionālās drošības jautājums."
Tomēr par spīti tam, ka lauksaimniecības nozare, šķiet, ir nogurusi no reformām, pārmaiņas tik un tā ir gaidāmas. Bez tām Ukrainu diez vai izdosies uzņemt Eiropas Savienībā.
"Es esmu dziļi pārliecināta, ka Kopējā lauksaimniecības politikā būs lielas izmaiņas. Tāpēc ka finansēt tik lielu lauksaimniecības zemi pēc tagad spēkā esošajiem noteikumiem, pat ar kaut kādu pārējas periodu – septiņu, desmit vai cik gadu –, tas būs neiespējami. Jo tieši tāpat, kā tas bija Latvijā, arī Ukrainas lauksaimnieki, tiklīdz viņi būs iekšā Eiropas Savienībā, viņi būs ļoti neapmierināti par netaisnīgiem tiešmaksājumiem," pauda Kalniete.
Lai kādi tiešmaksājumi zemniekiem turpmāk būtu, Latvijas valdība vēlas, lai tie beidzot sasniegtu Eiropas vidējo līmeni. Deputāts Nils Ušakovs no "Saskaņas", kurš Eiropas Parlamentā strādā Budžeta komitejā, tam piekrīt, bet atzīst, ka cīņa par resursiem nākamajā septiņu gadu budžetā būs sīva.
"Visu var saprast, uz dažām lietām var pievērt acis, bet tik un tā – mēs esam viena savienība un līdz ar to būtu svarīgi, lai nav vienā savienībā pirmās un otrās šķiras dalībvalstis kaut kādu vēsturisku apsvērumu dēļ. Cik lielā mērā tas viss ir īstenojams – tas ir ļoti labs jautājums, jo priekšā ir cīņa par to, cik kopumā naudas būs Eiropas Savienības budžetā, cik daudz naudas dalībvalstīm iemaksāt, jo nauda netiek drukāta šeit, Briselē," sacīja Ušakovs.
Pērn Latvijā 60 000 ar laukiem saistītajiem finansējuma saņēmējiem kopā no dažādiem ES fondiem un atbalsta instrumentiem izmaksāti 475,5 miljoni eiro.
Budžeta priekšlikumu no 2028. līdz 2034. gadam tiek plānots prezentēt nākamā gada nogalē.
