ĪSUMĀ:
- Nākamgad plašs pretendentu loks varēs pieteikties atbalstam upju šķēršļu nojaukšanai vai zivju ceļu izbūvei.
- Likvidēt visus prioritāros zivju migrācijas šķēršļus izmaksātu vairāk nekā 4 miljonus eiro.
- Pētnieks: Cilvēki bieži ir gatavi līdz pēdējam cīnīties par jebkādām aizsprostu paliekām.
- Mazo HES īpašniekiem nekādu plānu tās nojaukt neesot.
- Pasaules Dabas fonda pārstāve: Var pienākt laiks, kad upju šķēršļu īpašniekiem būs jāmaksā dabas kaitējuma sods.
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš norādīja, ka atbalstam upju šķēršļu nojaukšanai vai zivju ceļu izbūvei pieteikties varēs plašs pretendentu loks – dažādu dambju, mazo HES un citu būvju īpašnieki. Kopumā šim mērķim patlaban atvēlēts Eiropas Savienības (ES) finansējums 2 miljonu eiro apmērā.
"Paredzēts, ka tās var būt pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes, var būt zinātniskie institūti, valsts pārvaldes iestādes, biedrības. Paši zivju migrācijas šķēršļu īpašnieki vai lietotāji var pieteikties, un ielikām arī Latvijas plānošanas reģionus, kas var pieteikt šādus projektus. Tiks apmaksāti darbi 100% apmērā," skaidroja Riekstiņš. "Atbalstā attiecināmās izmaksas ir šķēršļu nojaukšana upes atjaunošanai, šķēršļu daļēja nojaukšana, transportbūves pārbūve, aizvaru izņemšana un mākslīgas straujteces izveide, novadbūves pazemināšana, dabiskā vai tehniskā zivju ceļa izveide, kā arī ar projekta sagatavošanu saistītās izmaksas. Ņemot vērā kopējo summu, kas pieejama, mēs gribam ar lielāko efektu ieguldīt šos līdzekļus, tāpēc ir šis prioritāro 70 upju šķēršļu saraksts."
Pērn zinātniskais institūts "Bior" izveidoja Latvijas upēs prioritāri nojaucamo 70 šķēršļu sarakstu, no kuriem lielākā daļa ir mazās HES. Katru objektu pētnieki arī apsekoja, lai izvērtētu, ar kādiem risinājumiem šajās vietās varētu uzlabot aizsargājamo upes nēģu vai lašu, kā arī citu zivju migrāciju.
Lētākais risinājums – šķēršļu nojaukšana
Institūta pētnieks Kaspars Abersons skaidroja, ka no zivju sugu aizsardzības viedokļa efektīvākais un arī lētākais risinājums ir šķēršļu nojaukšana, kas kopumā visiem objektiem izmaksātu vairāk nekā 4 miljonus eiro.
"Šis saraksts jau nevienam nekādus pienākumus neuzliek, bet tas dod tiesības tiem šķēršļu risinājumiem, kas tur ir uzskaitīti, izmantot Eiropas naudu. Ja mēs pavisam kaut ko demontējam vai daļēji demontējam, tad mēs tiekam vaļā no jebkādām problēmām, bet, ja mēs uzbūvējam tikai zivju ceļu, tad patiesībā mēs problēmas vēl sev uzkraujam, jo tur būs pietiekami jādomā par risinājumiem tajā ūdenskrātuvē, lai nodrošinātu to, ka zivis iet arī uz leju pa zivju ceļu, nevis pa turbīnām," sacīja Abersons.
"Pirmais, ko mēs secinājām, apsekojot un arī runājot ar īpašniekiem, ka viens no galvenajiem kavēkļiem, lai kaut ko darītu ar upju šķēršļiem, ir cilvēku galvās, jo viņi ir pieraduši pie tā visa.
Par HES īpašniekiem ir skaidrs, tas ir viņu bizness, bet arī tie, kas nav īpašnieki, ļoti bieži ir gatavi cīnīties līdz pēdējam, lai saglabātu jebkādu aizsprostu paliekas vai akmeņu čupu upē."
Nozare aicina uz lielāku sabiedrības ieguldījumu
ZM iezīmē, ka atbalsta programmā nebūs noteikti atbalsta summas griesti vienam projektam, taču paredzēts, ka priekšroka tiks dota tiem risinājumiem, kas paredz tieši šķēršļa nojaukšanu.
Latvijā ir ap 140 mazo hidroelektrostaciju, kas gadā saražo 1–2% no visas Latvijā nepieciešamās elektroenerģijas. Mazās hidroenerģētikas asociācijas vadītājs Kaspars Gailītis norādīja, ka no biedriem patlaban nav nekādu signālu par kādu mazo HES nojaukšanas plāniem, un komentēja nozares perspektīvas:
"Mūsu ieskatā tā ir virzība uz zivju ceļiem un, es domāju, ja tās tiek atzītas par sabiedrības interesēm, ka tādā veidā šie zivju resursi ir jāpavairo, tad tur jābūt arī lielākam sabiedrības ieguldījumam kaut kāda līdzfinansējuma veidā.
Savukārt nozares perspektīvas ir atkarīgas no valsts politikas, kurā virzienā tā izvēlas iet. Vai mēģināt sabalansēt vietējās elektrības ražošanas, energodrošības un energoneatkarības intereses un vides intereses vai izšķirties tikai par labu vienai no tām interesēm. Pēc apmēram gada elektroenerģijas brīvajā tirgū ir redzams, ka tādām ļoti mazām HES ir grūti un dažām varbūt pat pilnīgi vairs nav vērts strādāt, bet tādām vidēja izmēra mazajām HES ir pilnīgi iespējams darboties brīvajā tirgū, un tas ir ekonomiski pamatoti."
Finansējums kā valsts un ES pretimnākšana
Tikmēr Pasaules Dabas fonds vērš uzmanību uz Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) publicēto jaunāko apdraudēto sugu Sarkano sarakstu, kurā secināts, ka 25% pasaules saldūdens zivju sugu draud izmiršana, apstiprināja fonda pārstāve Magda Jentgena.
"Saldūdens ekosistēmas aizņem 1% no visiem ūdeņiem pasaulē, un šajā procentā dzīvo puse no visām ūdenssugām, kuras mēs zinām. Tas fakts, ka ceturtdaļa no tām var izmirt, ja nekas nemainās, ir ļoti sliktas ziņas," sacīja Jentgena. "Šie upju šķēršļi sabiedrībai neko nedod, un
var pienākt laiks, kad īpašniekiem būs jāmaksā kāds dabas kaitējuma sods, jo ir aprēķināms nodarītais kaitējums straujtecēm. Otrkārt, var pienākt laiks, kad šiem īpašniekiem šie šķēršļi vienkārši būs jānojauc par savu naudu,
jo šobrīd tā ir tāda kā pretimnākšana, ka valsts vai Eiropas Savienība ir gatava to finansēt."
Patlaban par zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošanas atbalsta noteikumiem norit publiskā apspriešana, un februārī tos varētu skatīt valdība, savukārt martā atbalsta programmu plānots izsludināt Lauku atbalsta dienestā, lai šajā vasarā jau varētu īstenot pirmos šķēršļu nojaukšanas vai zivju ceļu projektus.
