Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē apmeklētāju šodien samērā maz. Ik pa laikam kāds atnāk, aizpilda dokumentus un aiziet. Šurp nāk cilvēki, kas meklē darbu.
"Grūti pateikt. Manā profesijā piedāvājumu principā nav. [Esmu] apsardzes sistēmas tehniķis," stāstīja Nikolajs. Lai dabūtu darbu, Nikolajs būtu gatavs pārkvalificēties. "Es jau apskatījos, mājaslapā ir kursi tai specialitātei, uz ko es domāju pārkvalificēties, un principā plāns ir mainīt savu profesiju."
Uzrunātie bezdarbnieki Anna un Oleksijs no Ukrainas atzina, ka apmierinoša darba atrašana var aizņemt zināmu laiku.
"Tas, man liekas, ir atkarīgs gan no izglītības līmeņa, gan no iepriekšējās pieredzes. Ļoti dažādi. Es teiktu, ka Rīgā diezgan... protams, atalgojums ir svarīgs. Un, jo labāku atalgojumu vēlaties, jo varētu būt, ka ilgāk [jāmeklē]," sprieda Anna.
Oleksijs atzina: "Ir pagājis aptuveni viens mēnesis bezdarbnieka statusā, bet tas ir tāpēc, ka es to aktīvi nemeklēju. Esmu students Rīgas Tehniskajā universitātē, tāpēc darba meklējumos pagaidām esmu diezgan pasīvs."
Citādi novērojumi ir gados vecākiem cilvēkiem.
"Es jau no 1. decembra meklēju darbu. Mūs pirms pensijas vecumā atlaida daudzus. Tagad ir tā, ka sūtu CV, neviens man neatbild. Kādi divi man ir atbildējuši, uzaicinājuši uz vizīti. Vienā gadījumā es izgāju aiz durvīm apģērbties, un es dzirdu, kas kabinetā notiek. Un tur runā tā: "Oo! Mums tik veca neder!" Valsts palielina pensionēšanās vecumu, un tai pašā laikā – kur lai liekas šie cilvēki?
Mani arī uzrunāja viena sieviete, ka es varētu iet strādāt tieši tur, kur pieņem normatīvos aktus, tur pateica tā – mēs vecākus cilvēkus par 50 gadiem vairs nepieņemam darbā," stāstīja Sandra.
Pēc astoņiem mēnešiem cilvēks bezdarbnieka pabalstu zaudē, bet tad, kad cilvēks bez darba ir jau gadu un ilgāk, viņš kļūst par ilgstošo bezdarbnieku. Saskaņā ar CSP datiem, aizvadītā gada otrajā pusē Latvijā bija 15,8 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku jeb aptuveni katrs ceturtais cilvēks darbu meklēja 12 mēnešus un ilgāk.
Ilgstošie bezdarbnieki ir viena no personu grupām, uz kurām darba devēji raugās ar piesardzību, atzina NVA, – tāpēc ka cilvēks ir ilgstoši izkritis no aprites. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kas ieguvuši diplomu, bet gadiem nav praktizējušies savā amatā. Un tāpēc ilgstošos bezdarbniekus, kā arī, piemēram, cilvēkus ar invaliditāti un cilvēkus, kas ir vecāki par 55 gadiem, valsts darba meklējumos atbalstot īpaši. Piemēram, ar subsidētajām darbavietām, apmācot un citādi.
"Kaut kur šīs intereses attiecīgi nesakrīt. Jo, ja mums ir šīs darba rokas un ir šīs vakances... bet šī satikšanās starp piedāvātāju un darba ņēmēju kaut kur nesakrīt," vērtēja NVA Rīgas reģionālās filiāles vecākais eksperts Alvis Lapiņš.
Biežākais iemesls esot tāds, ka darba devējs kāda iemesla dēļ noraida bezdarbnieku, nevis otrādi. Personāla atlases pakalpojumu kompānijā novērojuši, ka arī darba meklētāju vēlme pēc labas algas nesaskan ar vajadzīgajām prasmēm. Un vēl – darbu arvien aktīvāk meklējot cilvēki, kuriem pašlaik ir darbs, nevis bezdarbnieka statuss, un ne reti tādiem dod priekšroku.
"Darba devējs izvēlas jau gatavu darbinieku, ar kuru būtu, es teiktu, vienkāršāk, vieglāk. Ir attiecīgie amati, kurus, iespējams, darba devējs dod jaunākiem [cilvēkiem] vai gluži ne pirms pensijas.
Konkursos parasti šo amatu dabū nevis labākais, bet atbilstošākais," norādīja SIA "Alma Career Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Tikmēr salīdzinoši vienkāršākos amatos, kur prasības ir zemākas, aizpildīt vakances ir krietni grūtāk. Algu dēļ. NVA atzina, iespējams, zemais atalgojums vietējos bezdarbniekus nemotivē atgriezties darba tirgū, pieņemot darba piedāvājumu ar mazu algu.
