Ministrs norādīja, ka Finanšu ministrija jau samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi. Ja iepriekš tika lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 2,4%, tad nu šī prognoze pazeminājusies uz 1,4%.
Vienlaikus Finanšu ministriju (FM) uztrauc tas, ka samazinās inflācijas skaitļi, norādīja Ašeradens. FM inflācijas kāpumu gada griezumā janvārī bija plānojusi 2% līmenī, bet patiesie skaitļi bija zemāki – vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9%.
"Varam tuvoties arī deflācijas līnijai," norādīja Ašeradens, sakot, ka šobrīd FM ļoti uzmanīgi vērtē valdības ieņēmumu un izdevumu prognozi. Aprīlī FM gatavojas iesniegt valdībā stabilitātes programmu ar skatījumu uz to, kā Latvijas finanses izskatīsies nākamajos četros gados.
"Esmu ļoti piesardzīgs, vai valsts nodokļu ieņēmumi izpildīsies tādā apmērā, kā plānots," sacīja ministrs.
"Šobrīd ļoti uzmanīgi vērtējam katru nodokļu grupu. Darbaspēka nodokļi pildās ļoti labi, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi neizskatās tik labi."
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots. Nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots. PVN ieņēmumi janvārī bija 342,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,4% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 270,2 miljonus eiro, kas ir par 3,9% vairāk, nekā plānots.
Ašeradens arī uzsvēra, ka ir svarīgi pieturēties pie plānotā budžeta deficīta 2,8% apmērā no IKP, jo Eiropas Komisija Eirozonas finanšu pārvaldīšanai ir ieviesusi jaunu ekonomiskās pārvaldes mehānismu, kas koncentrēsies ne tikai uz deficīta jautājumu, bet arī noteiks valstīm jaunu pārvaldes mehānismu, nosakot tiesības valstīm palielināt vai samazināt izmaksas nākamos 4 gadus.
"Ja šogad deficīts pārsniegs 3%, mēs varam nonākt situācijā, ka nākamos četrus gadus mums nāksies samazināt izmaksas, tā būs deficīta samazināšanas procedūra," skaidroja Ašeradens,
norādot, ka valdības kopējais uzdevums šogad ir noturēt budžeta deficītu plānotajā līmenī.
Runājot par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, ministrs norādīja, ka šobrīd nav novērots risks zaudēt ES fondu investīcijas.
KONTEKSTS:
Pērn Saeimā pieņemtais šī gada valsts budžets izstrādāts, pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās pieaugs par 2,5%, sasniedzot 45,524 miljardus eiro. Savukārt 2025. un 2026. gadā tiek prognozēta izaugsme 2,9% apmērā gadā. Šogad vidējā gada inflācija būs 2,2% un 2025. un 2026. gadā – attiecīgi 2,5% un 2,3%.
Valsts budžeta ieņēmumi šogad plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā.
Budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP. 2025. gadā budžeta deficīts plānots 2,3% no IKP, bet 2026. gadā – 0,9% no IKP.
