Jaunās pārtikas proteīna rūpnīcas atklāšana pulcēja lauksaimniecības kooperatīvu pārstāvjus no visas Latvijas. Ar dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi par zirņu un pupu piegādi, citi vēl plāno kļūt par sadarbības partneriem. Arī lauksaimnieks Māris Leitlands no Bauskas atklāja, ka pēc rūpnīcas atvēršanās viņam ir plāns sākt audzēt zirņus, lai tos nodotu pārstrādei.
Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš sacīja, ka rūpnīca būs stimuls zemniekiem atgriezties pie zirņu un pupu audzēšanas: "Mums audzē zirņus un pupas, bet tas audzēšanas apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, kad aizliedza lietot pesticīdus zirņiem, ir strauji samazinājies.
Domāju, ka šis būs ļoti labs stimuls zemniekiem atgriezties pie zirņu, pupu audzēšanas, jo tas ļoti iet kopā ar zaļo kursu."
Pagaidām jaunajā rūpnīcā uzstādīta viena ražošanas līnija un izveidotas 25 darba vietas, taču jau šogad strādnieku skaits tikšot dubultots, pastāstīja uzņēmuma "Golden Fields Factory LV" līdzīpašnieks Mahmuds Ahmeds:
"Mēs plānojam attīstību trīs fāzēs. Augsim līdz 150 darbiniekiem tuvāko divu gadu laikā, jo šis nav vienīgais projekts, ko plānojam. Attīstīsim vēl trīs projektus: divas ražošanas līnijas, iepakojumu līniju."
Liepāja izraudzīta ģeogrāfiskā novietojuma dēļ
Uzņēmums "Golden Fields Factory LV" saistīts ar vienu no pasaules lielākajām pārtikas un lauksaimniecības jomas kompānijām "Bunge" un Apvienoto Arābu Emirātu agrokultūras uzņēmumu "Al Dahra". Liepāja attīstībai izvēlēta ostas un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.
"Biznesa ziņā Liepāja ir cieši saistīta ar visu Baltiju. Mēs neplānojam neliela apjoma ražošanu, mums ir ļoti lieli plāni arī saistībā ar netālu esošajiem termināļiem, un mēs varam Liepājā dabūt izejmateriālu no Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, kas noderēs eksporta tirgum," skaidroja Ahmeds.
Visu Liepājā saražoto proteīnu plānots eksportēt uz Ameriku, Japānu, Ķīnu un daudzām citām valstīm, kur strauji augot pieprasījums pēc veģetāras pārtikas.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka pievienotā vērtība produktam pārstrādes procesā tiks radīta Latvijā, kas nozīmē, ka valsts budžetā ienāks nodokļi, ko tālāk tērēt iedzīvotāju veselībai, izglītībai un aizsardzībai.
Iecere izveidot arī pētniecības centru
Jaunās fabrikas telpās iecerēts izveidot arī pārtikas proteīna pētniecības centru, kurā analizēs tā kvalitāti un izmantojumu. Tajā varētu tapt arī jauni produkti.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis atzīmēja, ka tā būs arī iespēja pilsētai piesaistīt jaunus profesionāļus: "Protams, mums uz vietas nav speciālistu, zinātnieku, kuri šeit dzīvo, bet
tā ir iespēja Liepājai piesaistīt jaunus liepājniekus, gudrus cilvēkus no citām pilsētām, citām valstīm, kuri pārceļas uz šejieni, strādā, attīsta jaunas nozares, produktus."
Hmieļevskis apgalvoja, ka interese par jauno uzņēmumu Liepājā esot liela un daudzi iedzīvotāji jau iekārtu montāžas laikā esot ienākuši rūpnīcā, lai noskaidrotu, ko tā ražos un vai ir brīvas darba vietas.