Parādu piedziņai jauna pieeja – ņems vērā gan minimālo algu, gan piedziņas «griestus»

No 1. oktobra neatkarīgi no piedzenamā parāda veida no parādnieka ienākumiem varēs ieturēt līdz 50% no minimālās mēnešalgas, bet no summas, kas pārsniedz minimālo algu – līdz 30%, paredz Saeimas ceturtdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā.

Pašlaik parādus piedzen no parādnieka algas vai algai pielīdzināmiem maksājumiem, atstājot parādnieka rīcībā minimālo mēnešalgu vai pusi no minimālās mēnešalgas, atkarībā no parāda veida.

Pusi minimālās mēnešalgas parādnieka rīcībā atstāj, ja piedzen parādu par uzturlīdzekļiem vai administratīvo sodu, kā arī zaudējumus vai kompensāciju par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu.

Citos gadījumos parādnieka rīcībā jāatstāj līdzekļi minimālās mēnešalgas apmērā.

Turklāt par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēnešalgas, informēja Saeimas Preses dienests.

Līdz ar to pašlaik ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās algas nav iespējams ieturēt līdzekļus parāda apmaksai.

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka, ieturot līdzekļus parādu segšanai, parādniekam saglabās darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15% apmērā no minimālās algas, bet ne vairāk kā 50% kopā.

Turpmāk, ja parādnieka darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturējumus izdarīs 30% apmērā.

Grozījumi stāsies spēkā 1. oktobrī.

Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu mērķis ir radīt tādu tiesisku regulējumu, kas ievēro un salāgo kreditoru un parādnieku intereses, motivē pildīt parādu saistības un sekmē parādu atdošanu, informēja Saeimas preses dienests.

Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka daļa no šiem cilvēkiem vēlēsies saņemt algu aploksnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti