CSP norādīja, ka darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
2023. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 33,5%.
Tai seko finanšu un apdrošināšanas darbību nozare – 30,6%, tirdzniecība – 27,8% un mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozare, kur atšķirība bija 27,6% par labu vīriešiem.
Vairāk par 20% (robežās no 20,1% līdz 25,0% ) darba samaksas atšķirība bija tādās nozarēs kā profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība.
Turpretī būvniecībā, elektroenerģijas, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā sievietes stundā saņēma vairāk nekā vīrieši.
Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija lielāka (17,6%) nekā sabiedriskajā (17%).
Sievietes, kas strādāja pilnu darba laiku, nopelnīja par 19,5% mazāk nekā vīrieši, bet atalgojuma atšķirība starp nepilnu laiku strādājošajiem bija divreiz mazāka (9,3%).
2023. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (9,5%) un starp senioriem vecumā no 65 gadiem (10,7%), bet vislielākā – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 23,2% mazāks nekā vīriešiem.
ES vidēji mazāka plaisa
2022. gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība Eiropas Savienībā (ES) bija 12,7%.
Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā (21,3%).
*Grieķija – 2018. gada dati.
