Viņš skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad "Tallink" pārtrauca prāmju satiksmi līnijā Rīga–Stokholma, uzņēmums meklēja iespējas izmantot prāmjus, un šī maršruta prāmis tagad nodots citai kompānijai, līdz ar to uzņēmumam pašlaik nemaz nav kuģa, ar ko atjaunot satiksmi.
Turklāt "Tallink" gribot "atgriešanās samaksu", kas ir gana liela, un Rīga turpina runāt ar citām prāmju kompānijām, atklāja Rīgas mērs.
"Gribētu cerēt, ka dabūsim atpakaļ šo līniju," sacīja Ķirsis. Viņš cer, ka to varētu izdarīt tuvāko gadu laikā.
Ķirsis piebilda, ka arī Helsinku līnijai būtu potenciāls, jo somu tūristiem būtu interese apmeklēt Latvijas galvaspilsētu, bet šai tūristu grupai ir augstākas prasības pēc "premium" klases prāmjiem, "kurus ir vēl grūtāk dabūt Baltijas jūrā nekā šo parasto prāmi, kura nav".
Atjaunot satiksmi vai izveidot jaunu maršrutu Rīgai būtu ļoti vēlams, norādīja Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka pilsētā regulāri pieplūdīs tūristi.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis no Zaļo un Zemnieku savienības Latvijas Radio teica, ka iespējas atrast pārvadātājus meklē, uzrunā. Galvenais uzdevums – Rīgu padarīt par uzņēmumiem un attiecīgajai valstij pievilcīgu galamērķi, lai maršruts būtu interesants.
Vai satiksme būs jau gada laikā, pagaidām grūti pateikt – atzina EM pārstāvis Miezainis.
"Precīzāku termiņu varēs pateikt, kad skaidrs tas piedāvājums, ko Rīgas dome var piedāvāt, ko mēs varam no savas puses ielikt iekšā un ko par to beigās pateiks potenciālie pārvadātāji. Mēģināts uzrunāt visas šīs pārvadājumu nodrošinošās kompānijas. Bet nu atgriežamies atkal pie tā pirmā jautājuma – tehniskās sadaļas, kāds piedāvājums beigās izskatās un kas ir vajadzīgs šiem pārvadātājiem, lai tad viņi varētu šos pārvadājumus veikt, jo jebkurā gadījumā tas ir bizness. Tātad tā ir viņu peļņa.
Bet mums tā interese ir [tāda] – ja cilvēki, kravas varētu potenciāli nākt uz Latviju, tad būtu ļoti liels atbalsts arī mūsu tūrisma piedāvājuma attīstībai Rīgā," atzina Miezainis.
Latvijas Investīciju un tūrisma aģentūras Tūrisma departamenta direktores Ineses Šīrava rakstiski atbildēja, ka LIAA savas kompetences ietvaros laika periodā pēc Covid-19 krīzes ir vairākkārt kontaktējusies ar Baltijas jūras reģionā strādājošo prāmju kompānijām, tomēr līdz šim šādās sarunās nenonāca līdz konkrētu plānu apspriešanai. Tas saistīts gan ar esošo kuģu noslodzi, gan ģeopolitisko situāciju un karu Ukrainā.
Lai kompānijas pieņemtu lēmumu par ienākšanu vai atgriešanos Rīgā, tām jāpiedāvā labi nosacījumi, kas ietver sakārtotu pasažieru uzņemšanas infrastruktūru, Rīgas pilsētas atbalstu, izdevīgus ostu tarifus, atbalstu mārketinga un reklāmas aktivitāšu īstenošanā, skaidroja LIAA.
Tādēļ ļoti būtiski ir tas, kādā maršrutā prāmis varētu kursēt, lai nodrošinātu kvalitatīvu tūrisma plūsmu uz Rīgu. Tūrisma nozarei šādi transporta savienojumi ir ļoti svarīgi. Prāmju līnijas atvēršana noteikti nestu papildu ieguvumus un palielinātu kopējo tūristu plūsmu, tomēr tas jāvērtē kontekstā ar nepieciešamajiem ieguldījumiem.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 dēļ tika ieviesti ceļojumu ierobežojumi visās valstīs, tika apturēti vairāki uzņēmuma "Tallink Grupp" regulārie prāmju maršruti. Līdz šim Rīga–Stokholma maršruts nav atjaunots.
Vēl pērn "Tallink" apgalvoja, ka tuvākajā nākotnē neplāno atjaunot prāmju satiksmi maršrutā Rīga–Stokholma un koncentrējas uz operāciju pārbūvi un darbības atjaunošanu galvenajos maršrutos starp Igauniju, Somiju un Zviedriju. Pēc tam gan tika pieļauta iespēja pievērsties citiem maršrutiem.
"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line". Kompānija arī ir operators trim viesnīcām Tallinā un vienai Rīgā.