ĪSUMĀ:
- Ungārijā valdība konkrētām produktu grupām noteikusi cenu griestus.
- Latvijas Bankas ekonomists: Cenu kontrole var novest pie preču deficīta.
- Francijā un Slovākijā valsts vienojās ar veikalu ķēdēm, ka tās samazinās savas cenas.
- Latvijā ir samazinātā 5% PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.
- Ražotāji un tirgotāji gribētu samazinātā PVN preču loku paplašināt.
- Bulgārijā ir izveidots cenu salīdzināšanas rīks.
- Latvijā par cenu mazināšanu valdībā nav runāts.
- Ekonomikas ministre neatbalsta iejaukšanos tirgū.
- Ministre: Lielu pienesumu cenu mazināšanā var sniegt tieši pircējs.
Dažas Eiropas Savienības valstis cīņā ar inflāciju jau izmēģinājušas savus līdzekļus, piemēram, Ungārijā cenu mazināšanai valdība konkrētām produktu grupām noteikusi cenu griestus jau kopš 2021. gada beigām.
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts norādīja, ka "valsts jau, protams, var iejaukties un noteikt, ka maizei ir jāmaksā 10 centus, tomēr diez vai tad atradīsies pietiekami daudz ražotāju, kas būs gatavi to maizi saražot un pēc tam pārdot".
"Līdz ar to tieša cenu kontrole var agri vai vēlu rezultēties preču deficītā," brīdināja Latvijas Bankas ekonomists.
Protams, ir citi, ne tik radikāli veidi. Piemēram, Francijas valdība šajā pavasarī panāca vienošanos ar vairākiem desmitiem veikalu ķēžu par to, ka tās samazinās savas cenas.
Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs skaidroja, ka "šo cenu līmeni izplatītāji nodrošinās no savas peļņas maržas, tas ir vairāku simtu miljonu eiro ieguldījums, ar ko tirgotāji garantēs mājsaimniecību pirktspēju".
Līdzīgu vienošanos ar saviem tirgotājiem pavasarī panāca arī Slovākijas valdība.
Vēl viens solis, kas arī izmantots vairākās Eiropas valstīs – nodokļu mazināšana. Latvijā līdz gada beigām jau noteikta samazināta 5% pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Taču nozares pārstāvji – gan ražotāji, gan tirgotāji – gribētu samazinātā PVN preču loku paplašināt.
Mēģinot mazināt cenas, interesantu pieeju izvēlējusies Bulgārija, kas izstrādāja cenu salīdzināšanas rīku patērētājiem.
Tajā iekļauti populāri pārtikas produkti, un to cena salīdzināta dažādu ķēžu veikalos.
"Iedzīvotājs var balsot ar savu maciņu. Ja prece, ko es vēlos iegādāties pie mana ierastā tirgotāja, tagad ir kļuvusi dārgāka, man ir diezgan viegls veids, kā apskatīties, cik tā prece maksā citur, un doties pie cita tirgotāja. Un tur konkurences mehānismi iedzīvinātu arī vispārēju šo cenu samazināšanos," sprieda Vilerts.
Latvijas valdībā sarunas par kāda veida kontroli pār pārtikas cenām šobrīd vēl nav notikušas, norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Ministre pati personīgi neatbalsta mākslīgu iejaukšanos tirgū, skaidrojot, ka lielu pienesumu cenu mazināšanā var sniegt tieši pircējs.
"Mūsu tirgotāji vai lielie tirdzniecības tīkli, "Maxima" un "Rimi", šajā gadījumā tādā nelielā oligopola stāvoklī esot, tomēr iedziļinās tajā, ka savu reputāciju un tēlu viņi neuzlabo ar lieliem peļņas rādītājiem iedzīvotāju acīs. Un varbūt tiešām šīs pazīmes, ka iedzīvotāji diskutē sociālajos tīklos un izvēlas apmeklēt citus mazākus veikalus, ir savā ziņā pozitīvs signāls," klāstīja ministre.
No ministriem līdz šim visaktīvāk par iespēju valstij iesaistīties pārtikas cenu politikas veidošanā runājis zemkopības ministrs Didzis Šmits, kurš ceturtdien raidījumā "Rīta Panorāma" izteica iespēju veidot īpašu regulatoru pārtikas cenu uzraudzībai veikalos.
Tikmēr Konkurences padome šobrīd analizē, kā veidojas uzcenojums atsevišķās produktu grupās. Taču, kā atzīmē iestādē, secinājumi gaidāmi tikai šā gada izskaņā.
KONTEKSTS:
Pārtikas cenu pieaugums Latvijā nav apstājies, un ražotāji atsevišķās preču grupās pieprasījuši veikalniekiem vēl vairāk audzēt savas produkcijas cenu. Nozares eksperti atzina – pārtikas cenu kāpums būtu bijis vēl straujāks, ja Latvijā nebūtu ienācis Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl".
Veikalos Baltijas valstīs pārtikas cenām šobrīd ir tendence samazināties, bet Latvijā būtiski sarukušas piena produktu cenas; lētākas arī dažas eļļas un lētā maize, tomēr ir preču grupas, kur cenas turpina kāpt.
