Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā pret pērn apstiprināto ietvaru veido izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, papildu izdevumi valsts aizsardzībai, valsts parāda vadībai, asistenta pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises nodrošināšanai u.c.
Apkopojot nozaru ministriju un FM veikto izdevumu analīzes finansiālo novērtējumu, 2025. gada izdevumu pārskatīšanas rezultāti un potenciālie resursi budžetā veido 138,1 miljonu eiro, 2026. gadā – 120,8 miljonus eiro, 2027. gadā – 155,9 miljonus eiro un 2028. gadā – 153,2 miljonus eiro.
No tiem 2025. gadā 138 miljoni eiro ir nozares ministrijām pieejamais potenciālais iekšējais resurss, savukārt 0,1 miljons eiro tiek novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.
Vislielākais resurss rasts, nozaru ministrijām caurskatot izdevumu pozīcijas savās budžeta programmās un apakšprogrammās, līdz ar to potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam – 116 miljoni eiro. Zemkopības ministrija, pastāvīgi pārskatot savus iekšējos resursus, sniegusi priekšlikumus 46,4 miljonu eiro apmērā, Aizsardzības ministrija 33,3 miljonu eiro apmērā, Ekonomikas ministrija 9,3 miljonu eiro, Finanšu ministrija 8,2 miljonu eiro un Iekšlietu ministrija 5 miljonu eiro apmērā.
FM ir pārskatījusi resoriem iepriekš piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, konstatējot potenciālo iekšējo resursu novirzīšanai citām prioritātēm, kas 2025. gadam veido 18,7 miljonus eiro.
Savukārt, veicot grāmatvedības funkcijas centralizāciju, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam – 2,9 miljoni, eiro un ieguvums no grāmatvedības procesa centralizācijas 2025. gadā un turpmāk ik gadu ir 0,4 miljoni eiro. Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas uzturēšanas izmaksu ietvaros konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam un turpmāk ik gadu ir 0,01 miljons eiro, bet, viedas darba vides izveides ietvaros, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam – 0,06 miljoni eiro.
FM skaidroja, ka izdevumu pārskatīšanas loma gan Latvijā, gan vairumā pasaules valstu pieaug katru gadu. Apmēram puse Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu, tai skaitā arī Latvija, pārskata izdevumus ikgadēji, integrējot izdevumu pārskatīšanu gadskārtējā budžeta sagatavošanas procesā. Latvijā izdevumu pārskatīšana aizsākta 2016. gadā un tā atbilst labākajai starptautiskajai praksei, ko apstiprina sasniegtie rezultāti un identificētais resurss, kas šo astoņu gadu laikā sasniedz 794,2 miljonus eiro.
FM informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam iesniegusi izskatīšanai valdībā.
Papildu tēriņiem iespēju nav
Papildu tēriņu iespēju nākamā gada budžetā nav - fiskālā telpa vai naudas apjoms jauniem izdevumiem ir negatīva jeb mīnus 13 miljoni eiro, norādīja Finanšu ministrija.
Tas nozīmē, ka papildu izdevumus iespējams nodrošināt, palielinot esošos nodokļus, ieviešot jaunus vai arī mazinot tēriņus.
Premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes izteikusies, ka budžeta sagatavošanas procesā būs jālūkojas izdevumu mazināšanas virzienā ministrijās un valsts kapitālsabiedrībās. Sākotnēji tie varētu būt kancelejas preču izdevumi un dažādi pakalpojumi.
"Tur nebūs pāris tūkstoši. Tas apjoms, ko mēs vēlamies iegūt, ir diezgan liels. Tie ir pārdesmit miljoni.
Un ir starptautiska prakse, kādā veidā šos izdevumus pārskata. Un tie ir padsmit procenti no kopējā šāda pieejamā finansējuma apjoma. Tās ir nopietnas summas, par ko mēs runājam," pēc valdības sēdes otrdien sacīja Siliņa.
Fons šādām darbībām ir nodokļu ieņēmumi, kas netiek līdzi prognozēm – tie pirmajā pusgadā iekasēti virs 7 miljardiem, bet par 0,5% vai teju 33 miljoniem eiro atpaliek no plānotā, un arī gada griezumā ieņēmumi šogad nesasniegs plānoto. Tāpat sabremzējusies ekonomika.
Valdības sēdē par nākamā gada valsts budžetu savu viedokli pauda arī dažādas attālināti uzaicinātās personas. Piemēram, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja valdību ar budžeta tēriņiem būt ļoti piesardzīgiem, īpaši ar publiskā sektora algu pieaugumu, kas šogad sasniedzis teju 20%. Kazāks uzsvēra, ka tik straujš algu kāpums publiskajā sektorā "velk līdzi" arī privāto sektoru, tādējādi pasliktinot tā konkurētspēju.
Ja jautājumā par izdevumu samazināšanu jau vismaz sākts ceļš, tad par nodokļiem nav pilnīgi nekādas skaidrības. Valdībā atbalsta nodokļu celšanai gan šobrīd neesot, norādīja Siliņa.
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka valdības sēdē pieminētas divas alternatīvas – nodokļu palielinājums un izmaksu samazinājums: "Bet ārpus tā, ka mēs skatāmies uz šo banku virspeļņas nodokli, pagaidām citi nodokļi īpaši netiek skatīti kā pieaugoši."
Līdz šim publiski atkārtots, ka Latvijā necels pievienotās vērtības nodokļa likmi, vienlaikus meklēs iespējas mazināt darbaspēka nodokļus mazo un vidējo algu saņēmējiem. Kā to var realizēt, neceļot citus nodokļus, pašlaik ir liels jautājums.
Ekonomikas ministrija gatavojas banku virspeļņas nodokļa ieviešanai, paredzot valsts budžetā iekasēt papildu 100 miljonus eiro.
Par to koalīcijā diskusija vēl paredzama tuvākajā laikā. Finanšu ministrijas vadība par nodokļu izmaiņu scenārijiem publiski pastāstīs trešdien pēcpusdienā. Konkrētiem lēmumiem nodokļu jomas pārmaiņām jātop līdz septembra vidum, izteicies Ašeradens.
Valdībai budžets Saeimā jāiesniedz līdz 15. oktobrim. Budžeta konsolidētie bāzes izdevumi aprēķināti ap 16,6 miljardiem eiro, kas ir par 190 miljoniem vairāk nekā šogad.
