"Darba devēji var aizmirst savas cerības, ka kaut kas mainīsies," teica deputāts. Viņš arī skaidroja, ka Saeimas darba grupā, kurā strādāja pie nodokļu izmaiņām, bija izstrādāti pieci risinājumi, kā šo iztrūkumu kompensēt. Taču, cik deputātam zināms, līdz valdībai šie risinājumi nav nonākuši.
Vēl Kučinskis prātoja, ka no valdības budžeta sarunām ir sagaidāmi pēdējā brīža pārsteigumi.
"Var sagaidīt arī pievienotās vērtības nodokļa celšanu. Vienīgais, kas šobrīd ir zināms, ka būs "banku nodoklis". Budžeta sarunas būs ļoti smags process, jo jāaizpilda milzīgs caurums, kāds nav bijis ļoti, ļoti sen," sacīja Kučinskis.
Deputāts arī izteica cerību, ka valdība nelems par avansa maksājumiem uzņēmējiem. Tas, viņaprāt, nozīmētu, ka protestus varētu sagaidīt arī no šīs nozares.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.
