Aizvadītajā nedēļā gāzes pārvades uzņēmums "Conexus Baltic Grid" pavēstīja, ka Inčukalna gāzes krātuve uzpildīta 80% apmērā. Tagad Melnis atklāja krātuvē iepildīts vēl vairāk gāzes, līdz ar ko Latvijas krājumi ziemas sezonai ir gatavi.
"[..] Inčukalnā [gāzes krātuvē] ir iepumpēti 88,6 %, līdz ar to šai ziemai mēs esam pilnībā gatavi, tas ir vairāk nekā 20,2 teravatstundas. Pagājušajā gadā mēs izmantojām 9 [teravatstundas], vidēji sezonā – ap 12-14. Līdz ar to šai ziemai mēs esam simtprocentīgi gatavi un vēl joprojām turpinās iesūknēšanas periods. Jābūt pilnībā drošiem – šajā ziemā nebūs nekādas problēmas," stāstīja Melnis.
Tāpat Melnis norādīja, ka tiekot strādāts arī pie nākotnes rezervēm. "Skatoties nākotnē, mums ir jau noslēgts ilgtermiņa līgums ar Lietuvu. Šajā momentā mēs strādājam un runājam arī ar Igaunijas kolēģiem un mēģinām attīstīt arī vairāk Paldisku termināli pie nepieciešamības," pauda Melnis.
Vienlaikus viņš atkārtoti pauda, ka nesaredz ekonomisku nepieciešamību un pamatojumu, kādēļ Latvijas valstij būtu jāiesaistās Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstībā.
Viņš norādīja: "Uz doto brīdi pietiek jaudas reģionāla termināliem. Ir arī rezervētās jaudas, kas paliek pāri, kur ir potenciāls vēl kādam pieslēgties un iepumpēt. Līdz ar to jautājums par mūsu pašu termināli ir jāskatās, cik tas mums izmaksās, ekonomiskais pamatojums. Uz doto brīdi [nav nepieciešamības]."
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties 2022./2023. gada apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēju kompensāciju apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāku mājokļa pabalstu. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro. Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi lika savilkt jostas arī pašvaldībām.
Tuvojoties vasarai, tarifus būtiski mazināja. Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā prognozē, ka nākamajā apkures sezonā izmaksas par apkuri gaidāmas līdzīgas kā iepriekšējā sezonā ar valsts atbalstu.
Atšķirībā no pagājušās apkures sezonas no enerģētikas perspektīvas šogad tik lielu bažu nav – kritušās cenas, reģionāli esam pilnībā atbrīvojušies no Krievijas ietekmes, un arī uzņēmumi apkures sezonai sagatavojušies jau laicīgi.
