Situācija attiecībā uz Ukrainas graudu importu kļūst arvien sarežģītāka, trešdien Kijivā atzina Marčuks. Krievijas uzbrukumu dēļ pa Melno jūru graudu eksports lielos apmēros ir paralizēts, bet Ukrainas tuvākās kaimiņvalstis ir noteikušas Ukrainas graudu importa aizliegumu.

Saspīlējums sākās pēc tam, kad Polija sāka uzpirkt trešajām valstīm paredzētos lētos graudus – valstī sākās protesti un pavasarī Ukrainas graudu imports šajā valstī tika aizliegts. 

Aizliegumam vajadzēja beigties septembrī, taču tagad Polija, Ungārija un Slovākija to jau ir aizliegušas valstu līmenī. Savukārt Ukraina ir iesniegusi prasību Pasaules Tirdzniecības organizācijā pret Poliju, Slovākiju un Ungāriju, un pagaidām nav redzamas nekādas pazīmes drīzam konflikta risinājumam. 

Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien preses brīfingā Ņujorkā (ASV) salīdzināja Ukrainu ar slīcēju, kurš var noslīcināt glābēju, tāpēc Polijai ir jāaizsargā savi zemnieki.

Tikmēr ukraiņi norādīja – Polijā un Slovākijā drīzumā gaidāmas vēlēšanas, un pēc tām varētu būt pragmatiskākas sarunas par graudu importu. Marčuks pauda cerību, ka arī Ņujorkā, abu valstu prezidentiem tiekoties, varbūt izdosies vienoties par kādu kompromisu šajā jautājumā. Bet, ja tā nenotiks, Ukraina gatava spert arī atbildes soļus.

Viens no tiem, kas jau ir izskanējis no Ukrainas premjera Denisa Šmihaļa puses, ka Ukraina varētu ieviest tieši tādu pašu aizliegumu, kādu Polija, Slovākija un Ungārija šobrīd piemēro pret Ukrainas graudiem, tām precēm, ko šīs valstis ieved Ukrainā.

"Tas ir variants – nodemonstrēt, ka arī Ukraina var aizstāvēt savu ražotāju. Es neizslēdzu, ka embargo varētu attiekties uz esošajām pārtikas produkcijas grupām, bet, iespējams, varētu tikt skartas arī citas preču grupas, kas Polijai ir ekonomiski svarīgas, un tas varbūt vairāk stimulētu Poliju ar mums vienoties," premjera rosinājumu skaidroja Marčuks.

Ukraiņu amatpersonas gan norādīja, ka neviens nevēlas tik tālu nonākt, un ukraiņi patiešām cer, ka pēc vēlēšanām ar Poliju un Slovākiju izdosies rast risinājumu.

Neskatoties uz Krievijas draudiem, kuģis "Resilient Africa" ar 3000 tonnām Ukrainas graudu sekmīgi izbraucis no Odesas reģionā esošās Čornomorskas ostas Melnajā jūrā. Ukrainas lauksaimnieki ļoti cer, ka jaunais jūras koridors varētu strādāt. Viņiem tas ir ļoti svarīgi, lai samazinātu graudu un citas produkcijas izvešanas izmaksas. 

Kā trešdien skaidroja Marčuks, līdz šim šo ceļu ir mērojusi atsevišķi kuģi – pieci, kas veduši industriālās preces, otrdien viens ar graudu produkciju un drīzumā no ostas gatavojas izbraukt vēl viens šāds kuģis. 

Tādējādi Ukraina demonstrē pasaulei, ka tā savas apņemšanās pilda pat tik smagos apstākļos, kad to nemitīgi bombardē, vērtēja Marčuks, taču piebilda, ka attiecībā uz šo jūras koridoru šobrīd tiek risināti jautājumi, kas ir saistīti ar kuģu uzņemšanu Ukrainas pusē un kā nodrošināt Odesas un Donavas ostu aizsardzību pret bombardēšanu. 

Marčuks uzsvēra, ka šis jūras ceļš Ukrainai ir ļoti svarīgs un to šobrīd visdrīzāk nevarēs noslogot pilnā apmērā, drīzāk – tikai par 30%. Ja šādi no Ukrainas varētu izvest miljonu vai pusotru miljonu tonnu mēnesī, tad tas būtu veiksmīgs papildinājums pārējiem eksporta ceļiem.

KONTEKSTS:

Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.

Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma graudu un citas produkcijas eksports caur Ukrainas ostām bija apgrūtināts, tādēļ tika meklēti citi alternatīvie ceļi.

Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus.

2022. gada vasarā arī tika panākta vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām. Taču 2023. gada jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no šīs vienošanās.

Eiropas Komisija 15. septembrī atcēla Ukrainas graudu importa aizliegumu, taču Polija, Ungārija un Slovākija paziņoja, ka turpinās to piemērot.