Turpinās gāzes iesūknēšana
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē septembra vidū ir iesūknēta dabasgāze 18,6 teravatstundu (TWh) apmērā, un tas ir pietiekami, lai sagaidītu ziemu. To piektdien, 20. septembrī, pavēstīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
"Krātuve šajā brīdī ir pilna. Ja mēs runājam tehniskā valodā, tad piepildījums šobrīd ir 75%, bet mūsu krātuve ir ļoti liela priekš Latvijas. Principā, ja mēs skatāmies no Eiropas viedokļa, tad mūsu krātuves apjoms ir divas, trīs reizes lielāks nekā parasti Eiropā tas ir. Tāpēc 75% piepildījums ir ļoti labs – absolūti pietiekams, lai nodrošinātu ziemas patēriņu gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs," skaidroja Bariss.
Dabasgāze pamatā iesūknēta no Somijas "Inko" sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, kā arī no Klaipēdas termināļa Lietuvā. No apgādes viedokļa divi termināļi esot pietiekami, lai nodrošinātu reģionam nepieciešamo vajadzību pēc dabasgāzes.
"Vai ir trešajam terminālim citur vēl vieta? Mēs jau priecātos, ja patēriņš pieaugtu, bet diemžēl tas pagaidām tik ļoti nepieaug, lai būtu stratēģiski pamats runāt par vēl viena termināļa izveidi," sacīja Bariss.
Bariss uzsvēra, ka arī šogad dabasgāzes piegādes no Krievijas nenotiek. Pašlaik gāzes krātuves jaudu tirgus dalībnieki ir rezervējuši pilnā apjomā un pieprasījums ir pietiekams. Pagājušais gads bija rekordgads, pašlaik vēl turpinās gāzes iesūknēšana un nav sasniegts pagājušā gada līmenis.
Zemākas cenas audzē patēriņu
Krātuvei ir ļoti liela nozīme, tā nodrošina stratēģisko krājumu veidošanu un to ir spējīga uzglabāt ilgstošu laiku. Nesen pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka Inčukalna krātuvē arī kaimiņvalstis var uzglabāt savas rezerves un tas nodrošinās rezerves veidošanu.
Tas jo īpaši svarīgi ir šajos ģeopolitiskajos apstākļos un nozīmē tikai to, ka kādā ārkārtas situācijā, ja tāda iestāsies, būs pieejami gāzes krājumi.
Runājot par gāzes patēriņa tendencēm, šā gada pirmajos astoņos mēnešos bijis 20–30% patēriņa pieaugums. Latvijā gāzes patēriņš audzis par 21%, bet visā reģionā par 25%, un tas noticis, pateicoties tam, ka dabasgāzes cenas ir būtiski samazinājušās.
Uzņēmumā arī atzīmēja, ka šogad gāzes cenas ir zemākas nekā pērn, un tam teorētiski vajadzētu parādīties arī patērētāju maciņos.
Krātuvē vērienīga modernizācija
Krātuvē notiek vērienīga modernizācija, gan tehniskās drošības nodrošināšana, gan tiek risināti vides izaicinājumi. Nupat krātuves teritorijā izveidots vairāk nekā 1000 saules paneļu parks, un tas vasaras laikā ļaus nodrošināt 25% no nepieciešamās enerģijas. Tāpat turpinās 36 urbumu modernizācija un notiek darbs pie emisiju samazināšanas.
Taču vēl vērienīgāki darbi saistās ar jauniem projektiem. Proti, viens no jauniem enerģijas virzieniem ir biometāns.
Pēc grozījumu veikšanas Enerģētikas likumā pašlaik uzņēmums strādā pie atjaunojamās enerģijas punktu attīstīšanas.
Jau šobrīd biometāna ražotāji var veikt tiešos pieslēgumus pie gāzes pārvades sistēmas. Ir divi pieslēgumi pie sadales sistēmas, un šī gāze tiek ievadīta tīklā, bet vēl 12 gaida rindā. Pavisam iezīmēti četri biometāna ievades punkti, un viens punkts ir aktīvā ieviešanas stadijā – Džūkstē, kur notiek iepirkums, konteineru būvniecība uzsākta. Vēl tādi taps Skrundā, Raganā un Rēzeknē. Džūkstes punktu varētu pabeigt līdz nākamā gada otrajai pusei, pārējos līdz 2026. beigām.
"Latvijas gada patēriņš ir robežās no 8,2 līdz 9 teravatstundām, un mūsu biogāzes ražošanas potenciāls pēc esošajām biogāzes rūpnīcām šobrīd ir ap četri teravati.
Faktiski tas nozīmē, ja šo visu izdodas sakārtot tādā veidā, ka tie tiek ievadīti tīklā, tā ir faktiski puse no Latvijas dabasgāzes patēriņa,"
skaidroja "Conexus Baltic Grid" tehniskais direktors Rinalds Dimiņš.
Plāno ūdeņraža cauruļvadu
Vēl viens perspektīvs virziens ir ūdeņradis. Pašlaik uzņēmums aktīvi strādā ar kolēģiem no Somijas un Vācijas, lai varētu būvēt ūdeņraža cauruļvadu visā koridorā. Jau ir pabeigta tehniskā priekšizpēte. Projekta attīstība varētu sākties pēc 2030. gada.
Tiesa, tas prasa lielas investīcijas – kopējais apjoms Latvijas pusei būtu līdz 0,8–1 miljardam eiro. Ieinteresēti šajā projektā ir gan Vācijas, gan Somijas un Polijas partneri.
Ūdeņradis nākotnē varētu aizvietot dabasgāzi, bet ļoti daudz būs atkarīgs no tirgus pieprasījuma.
