"Cenu Banka" secinājusi, ka valstspilsētās starpība starp īpašuma cenu sludinājumā un pēc tam reģistrēto darījumu vērtību svārstās no 10 līdz 40%. Turklāt Daugavpilī un Rēzeknē atsevišķiem nekustamo īpašumu veidiem šī starpība var sasniegt pat 60 un 80 procentus.
"Kāpēc iedzīvotāji slēpj patieso darījumu vērtību? Tur var būt dažādi skaidrojumi. Varbūt cilvēki negrib norādīt savu patieso ienākumu avotus un apjomus. Cilvēki var nevēlēties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par kapitāla pieaugumu, ja nu gadījumā dzīvoklis vai māja tiek pārdota dārgāk, nekā iegādāta. Un trešais, gluži vienkārši –
cilvēki varbūt negrib maksāt šo nodevu par īpašumtiesību reģistrāciju zemesgrāmatā, kas Latvijas gadījumā ir par kārtu augstāk nekā kaimiņvalstīs,"
iespējamos iemeslus sauca Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Vilerts arī norādīja, ka šīs nodevas mazināšana cilvēkiem radītu motivāciju norādīt patieso darījumu vērtību un uzlabotu nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti. Pašlaik nodeva veido 1,5% no darījuma kopējās vērtības. Turpretim Igaunijā tā ir no 0,1 līdz 0,2%, turklāt Lietuvā tas ir fiksēts maksājums no 17 līdz 34 eiro.
