Vispārējā atalgojuma pētījumu veikusi kompānija "Figure Baltic Advisory". Tās vecākā konsultante Dace Tauriņa stāsta, ka noskaņojums darba tirgū šobrīd kopumā ir piesardzīgs, bet ir vairākas nozares, kur plānots darbinieku skaitu nedaudz samazināt. Tā ir būvniecība, mežsaimniecība, nekustamo īpašumu pārvaldība un transports un loģistika.
"Šeit ir viena tāda ļoti būtiska atruna – ja mēs skatāmies tālāk, datus jau uzņēmumu līmenī, tad šī situācija var būt ļoti dažāda. Vidēji mēs redzam, ka darbinieku skaits nedaudz samazinās, bet, ja mēs skatāmies uzņēmuma līmenī, tad daļa samazina, daļa atkal palielina," skaidro Tauriņa.
Darbinieku skaitu palielina pakalpojumu nozarē
Konsultante stāsta, ka darbinieku skaitu plāno palielināt pakalpojumu nozarē. Pakalpojumu nozarē vairāk darbinieku vajag, piemēram, juridiskajā jomā. Tāpat lielāki kļūst arī pakalpojumu centri, kuri apkalpo starptautiskus uzņēmumus.
"Otrs segments, kas plāno darbinieku skaitu palielināt, ir informācijas tehnoloģiju (IT) nozare, un tas ir diezgan loģiski, ņemot vērā to, ka daudzi uzņēmumi arī digitalizējas. Un trešais virziens ir pārdošana, vairāk tāda vairumtirdzniecība, bet arī ne visos segmentos. Bet kopumā, ja man būtu jāraksturo šī brīža situācijā attiecībā uz darbinieku skaitu uzņēmumos, tā ir ļoti piesardzīga," atzīst Tauriņa.
Darba tirgus vakancēm seko arī Nodarbinātības valsts aģentūra, un augusta beigās Latvijā bija 19 000 brīvas darbavietas. Augstākais darbaspēka pieprasījums ir būvniecības nozarē, taču arī tam ir tendence samazināties.
"Arvien vairāk būs pieprasījums veselības jomā un aprūpē strādājošajiem. Pēc darbaspēka pieaug pieprasījums ražošanas nozarē, kā arī ēdināšanas un pārtikas rūpniecībā.
Kas ir interesanti – gada laikā mēs redzam, ka pieaug pieprasījums administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē," pauž NVA analītiķe Iveta Cederštrema.
Arvien vairāk cilvēku nodarbina arī starptautiskā biznesa pakalpojumos
Starptautiskā biznesa pakalpojumu nozare, kurā ietilpst IT pakalpojumi, finanses un klientu servisi, tai skaitā zvanu centri, pirms Covid-19 pandēmijas auga par 10% gadā, pērn par 5%, bet šogad atkal plāno 10% pieaugumu.
Galvenokārt biznesa pakalpojumus Latvijā attīsta skandināvu kompānijas, nodarbinot Latvijas iedzīvotājus. Tostarp bankas, transporta pārvadājumu kompānijas vai degvielas tirgotāji. Šādus uzņēmumus vieno tas, ka tie Latvijā nodibinājuši struktūrvienības.
"Tas ir saistīts gan ar to, ka ir šī ģeogrāfiski vieglā sasniedzamība, ir līdzīgas laika zonas, un nereti viņi vēlas, lai šajos centros strādājošie apkalpotu kaut kādas biznesa funkcijas arī viņu valodā, tas ir norvēģu vai zviedru valodā. Nozares vidējais atalgojums ir krietni augstāks nekā vidēji valstī.
2023. gadā tas ir 2400 eiro bruto, kas relatīvi augstāks nekā valstī, un ir tendence strauji augt tieši šajā nozarē," stāsta Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas pārstāve Monta Ieleja.
Pētījumu kompānijas "Figure Baltic Advisory" vecākā konsultante Dace Tauriņa vērtē, ka liels izaicinājums uzņēmumiem turpmāk būs darbinieku darba slodžu sabalansēšana, jo trūkst naudas jaunu darbinieku pieņemšanai. Tāpat uzņēmumiem jādomā par efektivitāti un izmaksām.
