ĪSUMĀ:
- LPS parakstīs vienošanās un domstarpību protokolu ar valdību par nākamā gada budžetu.
- 19 vietvarām ar zemiem ienākumiem būs lielāka dotācija – 7, nevis 2,3 miljoni eiro.
- Vēl 5,5 miljoni – pakalpojumiem bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana mājās.
- Palielinās aizņemšanās limitu, būs rasts risinājums procentu maksājumu pieaugumam.
- LPS nemierā ar IIN sadalījumu – 75% pašvaldībām 25% – valstij; vēlas stabilāku finansējumu.
- Domstarpības ir arī par ceļu, bērnudārzu audzinātāju algu un citu mērķu finansēšanu.
- LPS un valdība vienojas pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu.
- Protokolu izskatīs valdība, un to pievienos valsts budžeta likumprojektu paketei.
Piektdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē, kura piedalījās arī finanšu ministrs un premjerministre, ir akceptēts LPS un valdības vienošanās un domstarpību protokols par nākamā gada budžetu.
Pašvaldības nākamgad papildus saņems kopumā 12,5 miljonus eiro
Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada prognozi pieaugs par 7,9%, informēja Finanšu ministrija. Valdība arī plāno pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā.
LPS pārstāvji iepriekš brīdināja, ka 19 pašvaldībās nākamgad var nepietikt naudas veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu pieejamības, drošības nodrošināšanai, arī likumā paredzētajam uzdevumam no nākamā gada visos novados nodrošināt pašvaldības policiju, kā izmaksas vēl pat nav zināmas.
Viena no pašvaldībām, kurās situācija vērtējama kā kritiska, ir Augšdaugavas novads. "Vienkārši kaut ko nedarīsim, attīstības nebūs," atzina novada vadītājs Arvīds Kucins (Daugavpils partija).
Finanšu ministrija sākotnēji piedāvāja šīm pašvaldībām 2,3 miljonu eiro dotāciju. Taču domes sēdē premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" paziņoja, ka šo vienreizējo dotāciju palielinās līdz 7 miljoniem eiro.
Vēl 5,5 miljoni eiro rasti, lai apmaksātu pakalpojumus bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana mājās.
Valsts sniegs atbalstu, finansējot šos pakalpojumus 30% apmērā.
"Ne visās pašvaldībās šis pakalpojums pienācīgā apjomā un kvalitātē nodrošināts. Nav noslēpums, ka sabiedrība to pieprasa," norādīja Siliņa. "Tas atvieglotu situāciju tām pašvaldībām, kas šo pakalpojumu jau daļēji apmaksā, un attiecīgi šo summu varēs izmantot citām vajadzībām."
Tāpat arī hospisa aprūpes pakalpojumu pilnībā segs no valsts budžeta.
Pašvaldības ar valdību arī vienojās par pašvaldību aizņēmumu prioritātēm un mērķiem vidējā termiņā, finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī par veselības punktu izveides termiņa pārcelšanu uz 2026. gada 1. janvāri, nodrošinot vienreizēju mērķdotāciju to izveidei līdz 2025. gada 31. decembrim, paziņojumā medijiem informēja LPS.
Panākta vienošanās par meliorācijas sistēmu atjaunošanas projektu finansējumu un Zivju fondam paredzētās valsts budžeta dotācijas palielināšanu no 2025. gada.
Finanšu ministrija arī piedāvāja palielināt aizņemšanās limitu, kā arī rasts risinājums procentu maksājumu pieauguma mazināšanai.
Pašvaldības vēlas pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka par "jautājumiem, kur neesam panākuši vienošanos, mēs turpināsim uzstāt, kad budžets tiks izskatīts Saeimā un arī nākamā gada sarunās".
Būtiskākais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, atzina Finanšu ministrija. Plānots, ka arī nākamgad, tāpat kā iepriekš, pašvaldības saņems 75% no savā teritorijā deklarēto iedzīvotāju samaksātā ienākuma nodokļa, bet valsts – 25%.
Kaminskis atgādināja, ka pirms dažiem gadiem šī proporcija samazināta, iepriekš tā bijusi 80% pret 20%.
"Šī brīža situācija aizvien rada nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību līdzekļu trūkuma un nenoteiktības dēļ, tāpēc minētais jautājums katru gadu ir dienaskārtībā," akcentēja Kaminskis.
Tāpat pašvaldības vēlas saņemt 25% no azartspēļu nodokļa, nav vienošanās arī par tranzītielu finansēšanu un uzturēšanu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļu infrastruktūrai un valsts vietējo autoceļu atjaunošanu, kā arī investīciju programmu 2024. gadam.
Saglabājas domstarpības par vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveides kritērijiem un prioritātēm un visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta, informēja LPS.
Vienojas pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu
Sarunās ar Finanšu ministriju rasts vienots viedoklis par to, ka nekavējoties jāuzsāk kopīgs darbs, lai pilnveidotu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kurā naudīgākās vietvaras iemaksā, bet mazāk turīgās pašvaldības saņem līdzekļus.
Piemēram, Rīgai pašvaldību izlīdzināšanas fondā būs jāiemaksā par 7 miljoniem vairāk nekā šogad – 133 miljoni. Savukārt valsts uzliktās saistības pašvaldības budžetam nav mazas – papildus 42 miljoni. Un Rīgas vicemērs Edgars Ratnieks (Nacionālā apvienība) pauda, ka ir jābūt samērīgumam.
Kaminskis gan atturējās prognozēt, vai Finanšu ministrijas apņemšanās jau līdz gada beigām nākt klajā ar jaunu modeli būs reāla.
"Labi, ka premjere reaģēja uz domstarpībām un nāca klajā ar šo piedāvājumu, bet tajā pašā laikā mums jāspēj vienoties par stabilu finansējumu nākotnē. Te runājam par jaunu finansējuma izlīdzināšanas kārtību, lai nav katru gadu jānāk un atkal jāpierāda katra nepieciešamība," sacīja Kaminskis.
Valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolu valdībā izskatīs 24. oktobrī un kopā ar valsts budžeta likumprojektu iesniegs Saeimā 3. novembrī.
