Jelgavas biznesa parka attīstībā ieguldīti 27 miljoni eiro
Bijušās rūpnīcas RAF teritorijā no piecām ēkām šobrīd atjaunotas trīs, izveidoti trīs saules paneļu parki, noasfaltētas ielas. Uzņēmuma "CLT Profi" līdzīpašnieks Roberts Dlohi stāstīja, ka 60 darbinieki Jelgavā ražo koka paneļus privātmāju, daudzstāvu un sabiedrisko ēku būvniecībai un uzņēmums jau 10 gadus atrodas industriālajā parkā, kur pieejamas telpas 10 000 kvadrātmetru platībā.
"Mums vajag koncentrēties uz mūsu pamatdarbību, nevis uz ēkas būvi, uzturēšanu, aprīkošanu. Kas ir noteikti parka priekšrocība – tas, ka ir atsevišķas lietas, ko viens otram var palīdzēt. Teiksim, ir "Ferroplan", kas ir metālapstrādātāji. Mēs esam šo to nepieciešamo tur sametinājuši. Viņi no mums ir kaut ko palūguši, kaut kādu palīdzību. Tā ka atrašanās tuvumā ir noteikti pozitīvs efekts, nevis atrašanās vienam pašam lepnā vientulībā kaut kur lauka vidū," sacīja Dlohi.
Rūpnīca RAF darbu Jelgavā uzsāka 1975. gadā un kļuva par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā. Jelgavā ražoja gan slavenos mikroautobusus "Latvija", gan specializēto transportu ātrajai palīdzībai un citiem dienestiem. Uzņēmums eksportēja mikroautobusus uz visu PSRS un tai brālīgajām valstīm, bet darbu pārtrauca 1997. gadā. No 2005. gada bijušās rūpnīcas teritoriju apsaimnieko privāts uzņēmums "NP Properties", kas kopumā apsaimnieko trīs biznesa parkus, tai skaitā arī Olainē un Rīgā.
Uzņēmuma valdes loceklis Edvards Vītols skaidroja, kāda ir viņu interese, attīstot industriālo parku RAF teritorijā: "Lai nopirktu zemes gabalu un vēl uzbūvētu mājas no nulles, un izbūvētu inženierkomunikācijas, tas aizņem gadus un daudz lielākus līdzekļus. Šeit jau visa infrastruktūra bija gatava. Padomju laikos tās rūpnīcas bija ar milzīgajām jaudām, milzīgas elektroenerģijas patēriņu, un mums ir divi pievadi elektroenerģijai, un mēs varam nodrošināt ražotājiem nepārtrauktu darbību. Un, es domāju, nākotnē tā būs vēl aktuālāka lieta. Industriālais parks ir kā kopiena, tas viennozīmīgi veicina uzņēmējdarbību."
Noliktavas telpas nomā arī starptautisks uzņēmums "Tenachem", kura ražotnē Dobelē 140 darbinieki ražo un eksportē celtniecības hermētiķus. Uzņēmuma pārstāve Sabīne Biezā sacīja – kamēr uzņēmumam tiek celtas jaunas telpas Dobelē, noliktava atrodas Jelgavā. "Sākumā mēs izvietojām gatavo produkciju, bet tagad jau esam pa šo laiku arī raduši iespēju izvietot izejmateriālus un arī nelielu tādu ražošanas, fasēšanas iecirkni," pauda Biezā.
Uzņēmuma "NP Properties" valdes loceklis Vītols stāstīja, ka 19 gadu laikā Jelgavas biznesa parka attīstībā investēti 27 miljoni eiro, tai skaitā piesaistīti 3,9 miljoni no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Tik lielas investīcijas nevar atpelnīt ātri, bet ekonomiskā situācija pēdējos gados rada problēmas nomniekiem.
"Mums ir nomnieki, kuri nāk pie mums ar lūgumiem rast risinājumus, un visloģiskākais veids, kā mēs viņus varam atbalstīt, ir ar šo nomas maksas samazinājumu. Te arī ļoti svarīgi ir tas, cik pieejami ir Eiropas finansējumi tieši privātajiem investoriem, jo aprēķins, kādu mēs dodam nomniekam, ir ar konkrētu atdevi, un katrs cents, ko mēs samazinām, ir lielāks atmaksāšanās laiks mums. Un, manuprāt, kāpēc privātais bizness ir ļoti svarīgs šajā visā, privātie uzņēmumi ir arī celmlauži visādos inovatīvos risinājumos jebkurā sektorā. Un, es domāju, pašvaldības uzdevums ir tieši veicināt šo radošo vidi, ne tik daudz darīt to biznesu," atzīmēja Vītols.
Jelgavā darbojas divi industriālie parki
Jelgavā šobrīd darbojas divi industriālie parki – Jelgavas biznesa parks bijušās rūpnīcas RAF teritorijā un Lielupes industriālais parks, kas atrodas bijušā Jelgavas būvmateriālu kombināta teritorijā. Abus apsaimnieko privātie uzņēmēji, bet pašvaldība no Eiropas struktūrfondu naudas ieguldījusi vairāk nekā 10 miljonus eiro, izbūvējot infrastruktūru, galvenokārt ielas.
Jelgavas pašvaldības Attīstības departamenta vadītāja Gunita Osīte stāstīja – RAF teritorija bija salīdzinoši labā stāvoklī, bet Lielupes industriālā parka teritorija bija degradēta teritorija.
"Tātad, beidzoties būvmateriālu kombināta darbībai, šeit tiešām gan šīs ražotnes bija pamestas, gan teritorija bija sliktā stāvoklī. Un jāsaka tā, ka, attīstot šādas teritorijas, mēs nevaram teikt, ka mums uzņēmumi stāv rindā, bet attīstība notiek lēnāk, bet notiek. Bet mēs jau nedzīvojam tikai šodienai, mēs skatāmies arī uz nākotnes perspektīvu un, ja šobrīd ir iespēja izmantot šo finansējumu, sakārtot šo infrastruktūru, tas noteikti ir jādara ar skatu uz nākotni," sacīja Osīte.
Lielupes industriālais parks darbojas jau septiņus gadus. 1955. gadā te uzcēla Jelgavas būvmateriālu kombinātu, kur ražoja dzelzsbetona konstrukcijas, vēlāk izveidoja Jelgavas dzelzsbetona rūpnīcu.
Lielupes industriālā parka direktors Edgars Ungurs pastāstīja, ka septiņu gadu laikā uzņēmums teritorijas attīstībā ieguldījis ap 4 miljonus eiro: "Pirms septiņiem gadiem te bija tā, kad nevarēja ne izbraukt, ne iziet, ne izbrist, viss bija aizaudzis, tagad jau tas skats ir bišķi savādāks. Pateicoties pašvaldībai, mēs esam tikuši pie skaista, jauna, publiska ceļa. Ir apgaismojums, tātad divas joslas, gājēju celiņi, infrastruktūras sakārtošana jauniem nomniekiem, arī uzņēmējiem, kas Jelgavā ir, lai viņiem tā vide būtu atbilstoša viņu prasībām. Piebraucamos ceļus mēs gan paši tagad taisām pie ēkām, šobrīd jau ir divi objekti pieslēgti pie jaunajām infrastruktūrām, kas ir ūdensvads, kanalizācija; elektrība mums ir pašiem. Lielākoties šīs telpas ir padomju mantojums, ko mēs esam saglabājuši, jo mēs saskatījām vērtību, jo šeit ir krāna celtņi ar milzīgām jaudām – 16 un 20 tonnas. Ja šobrīd kaut kas tāds no jauna ir jāuzbūvē, tās ir vienkārši fantastiskas izmaksas."
Plašas telpas bija viens no priekšnoteikumiem, lai Lielupes industriālajā parkā darbu sāktu uzņēmums "CW Techniks". Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Redkins stāstīja, ka savulaik uzņēmums atradās Bauskā, bet jau seūsgadus strādā divos cehos Jelgavā, nodarbina 80 cilvēkus un vēl gatavojas paplašināties.
"Mēs ražojam nestandarta iekārtas no nerūsējošā tērauda, no dažādiem retiem tērauda veidiem un titāna. Tos izstrādājumus projektējam šeit, paši sagatavojam detaļas un ražojam. Ar to mēs atšķiramies no mūsu konkurentiem, ka mēs spējam apstrādāt to, ko citi nevar izdarīt. Kad Bauskā mums telpas palika par šauru, samērā ilgi meklējām, kur lai pārved mūsu uzņēmumu, lai tas būtu ekonomiski racionāli, netālu no Rīgas, lai būtu apkārt kāda industrija, un tā izvēle krita uz Jelgavu. Jo Jelgava jau vēsturiski ir tāds industrijas centrs šajā reģionā. Kā mēs zinām, RAF vai mašīnbūves uzņēmumi, šeit vēsturiski bija ļoti daudzi uzņēmumi, kuri var mums palīdzēt mūsu darbībā, ko mēs arī izmantojam," sacīja Redkins.
Netālu atrodas arī uzņēmuma "Concreto" ražotne, kurā strādā 28 darbinieki. Uzņēmuma valdes loceklis Māris Pavlovs stāstīja, ka uzņēmums, kurā ražo nesošās dzelzsbetona konstrukcijas būvniecības objektiem, Lielupes industriālajā parkā atrodas divus gadus, jo tieši šeit atrada uzņēmuma specifikai piemērotas telpas.
"Ir ļoti daudz industriālo parku, kuri ir ar zemiem griestiem, ir, protams, arī kaut kādi jaunie projekti, bet tur, protams, uzreiz ir citas cenas. Mums ir vajadzīgas specifiskas telpas, kur arī ir kaut kādi griesti, ir lielāki augstumi, vismaz pie 10 metriem. Tur ir celtņi paredzēti, jo mums jāceļ, ir elementi, ir 16 līdz 20 tonnām," sacīja Pavlovs.
Lielupes industriālā parka direktors Ungurs norādīja, ka 60% no uzņēmumiem, kuru ražotnes atrodas industriālajā parkā, ir jelgavnieki, bet 20% telpu šobrīd ir brīvas.
"Uzņēmēji ir ļoti piesardzīgi, kaut viņiem ir finanšu līdzekļi, bet viņi šobrīd vienkārši ir tādā nogaidošā pozīcijā, viņi nezina, kas notiks rītdien. Arī pirms gada, diviem, kad bija krīze elektroenerģijā un gāzei vienā brīdī tā cena ir ļoti milzīga, attiecīgi tad viņam vajadzēja pārdomāt šos savus ražošanas procesus. Līdz ar to, es teikšu, pēdējie divi gadi ļoti lēni, bet virzās uz priekšu, uz tādu kā attīstību. Vēl ļoti liels mīnuss ir vispār valstī tāda neprognozējamība, kas notiks rītdien, kādi būs nodokļi. Mums viens diezgan liels uzņēmums, aizvērās ciet burtiski ar augusta mēnesi, bija radījis 60 darbavietas, nodarbojās ar dzelzsbetonu. Mūsu attīstības plāni ir tādi, ka faktiski visas ēkas savest kārtībā, nākamais solis ir, uz ko mums ir jāiet, energoefektivitāte ēkām ir jāpanāk augstāka. Nākamais solis ir sakārtot teritoriju kopumā, arī iekšējie ceļi ir jāsaved vēl kārtībā. Ja šis kāpums, pieprasījums pēc telpām augs, tad plāns plāns ir būvēt kaut ko jaunu, – mums ir brīvas zemes diezgan daudz," pauda Ungurs.
Taps arī jauns Zemgales industriālais parks
Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā, tiks veidots vēl viens – Zemgales industriālais parks. Jelgavas pašvaldība uzvarēja konkursā un saņems 20 miljonus eiro no ES Atveseļošanas fonda finansējuma, kas paredzēts, lai mazinātu reģionālās atšķirības starp Rīgu un pārējo Latviju.
Jelgavas pašvaldības Attīstības departamenta vadītāja Osīte atklāja, ka
jaunais industriālais parks tiks veidots pļavā, kur tiks pievilktas nepieciešamās inženierkomunikācijas un būvēti piebraucamie ceļi. Tikko pieteikušies pirmie pretendenti – viens uzņēmējs ražotnes būvēšanai un viens saules parka izveidei.
"Un tālākā uzņēmēja atbildība un ieguldījumi ir šīs teritorijas tāda tālāka attīstība, ko viņš iegūs apbūves tiesību rezultātā. Protams, runājot par šo jauno Zemgales industriālo parku, ir izaicinājumi attiecībā uz elektrības jaudām. Tas elektrības pieslēgums, ko mēs plānojam izbūvēt, ir tik, cik šobrīd pieļauj esošā apakšstacija, no kuras mēs šo elektrības pieslēgumu būvējam, bet arī šeit jau ir iestrādnes sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, valsts kapitālsabiedrībām iesaistīties šādu nozīmīgu projektu īstenošanā un izskatīt iespēju par nepieciešamajām rekonstrukcijām šajās apakšstacijās. Un viennozīmīgi mēs arī ceram, ka paralēli attīstīsies arī alternatīvo enerģiju ražošana, jo ir mums šobrīd arī apbūves tiesības šajā teritorijā, izsludināta saules parka attīstība. Arī Kaigu purvā drīz uzsāksies būvniecība vēja enerģijas parkam, līdz ar to tad mēs redzam, ka varbūt nākotnē šeit varētu veidoties viena interesanta energokopiena – iemesls, kāpēc uzņēmējiem izvēlēties tieši Zemgales industriālo parku," sacīja Osīte.
Bažas gan pašvaldībai rada tas, ka Atveseļošanas fonda nauda jāizlieto un būvniecība jāpabeidz līdz 2026. gada vidum, bet jau panākta vienošanās, ka zemi apbūves tiesībām uzņēmējiem varēs piešķirt nevis uz 30, bet vismaz 70 gadiem vai pat iegādāties īpašumā.
Uzņēmējs Dlohi sprieda, ka būs gana daudz uzņēmēju, kas gribēs savu uzņēmējdarbību attīstīt kādā no trīs Jelgavas industriālajiem parkiem: "Kāds specializēsies uz lieliem uzņēmumiem, kāds veiksmīgi strādās ar mazākiem uzņēmumiem, kam būs mazākas telpas. Varēs pielāgoties kādām prasībām. Katrs jau var nodefinēt savu nišu, ja viņš pa tikai jēgpilni ieklausās savu klientu vajadzībās. Ja šobrīd uzņēmumi strādā nepiemērotās telpās – un tādu ir daudz –, tad kāpēc lai ar labu piedāvājumu viņi nepulcētos vienuviet, kur var jau šī klāstera vai pudura priekšrocības izbaudīt. Jābeidz dzīvot viensētās, es uzskatu."
Līdz 2027. gadam Latvijas pašvaldībām no Eiropas savienības fondiem dažādiem infrastruktūras objektiem būs pieejami 259,3 miljoni eiro, no tiem Zemgales pašvaldības saņems ap 60 miljoniem. Aktīvākais Zemgalē līdz šim ir bijis Jelgavas novads, seko Jēkabpils novads. Arī Bauskas, Dobeles un Aizkraukles novados īstenoti trīs vai četri infrastruktūras objekti.
